Slimības, par kurām mēdz klusēt

Mediķu rīcībā gan nav datu par STS izplatību prostitūtu vidū, jo senākās profesijas pārstāvēm nav īpašu reģistru. Vēsturiskajā STS nosaukumā ne velti izmantots seno romiešu mīlas dievietes Veneras vārds: ar šīm slimībām inficējas dzimumceļā, ar to vairāk saprotot tiešus seksuālus kontaktus, mazāk (ja nu vienīgi sifilisa gadījumā) - skūpstīšanos. Nav īstas skaidrības, vai venerisko slimību izraisītāji spēj iekļūt otra cilvēka organismā tikai caur mikrotraumām vai arī caur veselu ādu. Viens gan - iespēja saķert STS, apsēžoties uz «inficēta» tualetes poda, peldoties baseinā, uzvelkot slimnieka drēbes vai lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus, ir vairāk teorētiska un var kalpot vienīgi par atrunu ārstam vai vecākiem (sk. Zigmunda Skujiņa Jauna cilvēka memuārus!). Tiesa, šādi var dabūt kašķi, sēnītes vai hepatītu, kas pēc izplatīšanās veida arī var atbilst STS. Tiek pieļauts, ka veneriskās slimības, īpaši bīstamāko no tām - sifilisu - var izplatīt, pārlejot asinis, tālab pat izārstētajiem sifilisa slimniekiem līdz mūža beigām aizliegts būt par donoriem. Ar sifilisu slima māte var grūtniecības laikā inficēt bērnu, un jaundzimušais parasti nav dzīvotspējīgs. Ņemot vērā STS sociālo dabu, itin bieži ir gadījumi, kad vienam cilvēkam ir vesels kaišu kokteilis: gonoreja kopā ar hlamidiozi, hlamidioze ar trihomoniāzi, šad un tad pievienojas mazizpētītā ureaplazmoze un mikoplazmoze. Kriminālkodeksa 112. pants par izvairīšanos ārstēties no veneriskajām slimībām paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām. Ja slimnieks ir apzinīgs un nav ļoti trūcīgs, viņa slimībai nav komplikāciju un nav noteikti jāārstējas slimnīcā. Sifilisa ārstēšana un medikamenti ir bez maksas, bet gonorejas slimniekiem jāapmaksā tikai medikamenti un pacienta nodeva. Pārējo STS ārstēšana, maksājot tikai pacienta nodevu, pieejama slimnīcā ievietotajiem, taču tur jāguļ ļoti reti - piemēram, ja slimnieks dien armijā vai slimības gaita ir smaga. Sifiliss sākas ar mazu čūliņu Sifilisu pamatoti uzskata par visnopietnāko STS, ja neskaita AIDS, kas ir atsevišķas sarunas tēma. Sifilisa attīstības cikls ir ļoti ilgs, bieži slimības sākšanās nav pamanāma, kamēr nav radušās grūti ārstējamas komplikācijas, kuras var radīt neauglību: sievietēm - spontānus abortus, vīriešiem - dzimumorgānu bojājumus. Sifilisu izplata slimnieki, kam uz dzimumorgāniem, mutes gļotādā, uz lūpām ir infekciozi izsitumi, kur lielā skaitā sastopamas bālās treponēmas - šo slimību izraisošās baktērijas. Apmēram trīs nedēļas pēc inficēšanās vietā, kur baktērijas iekļuvušas organismā (visbiežāk - uz dzimumorgāniem), parādās tā sauktais cietais šankrs - maza čūliņa ar sabiezējumu pamatnē, kas ir nedaudz tumšāka kā āda un mazliet sulojas. Čūliņa turas apmēram trīs mēnešus, un nesāpīguma dēļ to var pat neievērot. Slimību atklāj, no čūliņas paņemot analīzes, un tikai nedēļu pēc šī veidojuma parādīšanās, izmantojot tā saukto Vasermaņa reakciju, baktērijas var atklāt arī asins analīzēs. Šajā posmā aizsāktā ārstēšana vēl ir ļoti vienkārša un efektīva: vajadzīgs īss antibiotiku kurss - apmēram trīs injekcijas, bet trīs mēnešus jānāk uz ārsta pārbaudēm. Sifilisam izplatoties pa limfatiskajiem ceļiem, ja nekas netiek darīts, apmēram divus mēnešus pēc pirmās čūliņas parādīšanās, sākoties sekundārajai stadijai, var rasties nopietnas problēmas: nervu un sirds asinsvadu sistēmas bojājumi, kas draud, piemēram, ar redzes pasliktināšanos un asinsvadu sieniņu plīsumu. Uz slimnieka sāniem un krūtīm rodas sarkani izsitumi, kas turas vairākus mēnešus un izzūd, ja viņš sāk ārstēties. Piecus vai desmit gadus pēc inficēšanās sākuma iekšējos orgānos, arī sirdī un smadzenēs, rodas specifiski, sifilisam vien raksturīgi veidojumi - gummas un tuberkuli. Var attīstīties arī neirosifiliss, kas rada centrālās un perifērās nervu sistēmas bojājumus, progresējošu paralīzi. Ja slimnieks lieto alkoholu vai ja viņam ir slikts uzturs, slimības gaita ir daudz straujāka. Bijuši arī gadījumi, kad ārstu diagnosticētā sirdskaite, kuņģa čūla, «audzējs» izrādījušās sifilisa komplikācijas. Jo ielaistāka slimība, jo nopietnāk tā jāārstē: vajadzīgs daudz lielāks antibiotiku injekciju daudzums, jālieto arī citas zāles. Sekundārā sifilisa intensīvā terapija ilgst 5 līdz 7 nedēļas, taču vēl gadu slimniekam jābūt ārsta uzraudzībā. Gonoreja - vissāpīgākā Gonoreja, ko tautā mēdz saukt par triperi, var radīt uroģenitālās sistēmas bojājumus, kas noved pie neauglības: sēklinieku iekaisumu, prostatītu vīriešiem, olvadu un dzemdes iekaisumu sievietēm. Par laimi, no visām STS tā tiek atklāta visātrāk dramatisko izpausmju dēļ, kas īpaši izteiktas vīriešiem. Jau no trīs dienām līdz vienai nedēļai pēc inficēšanās slimniekiem sākas urīnkanāla iekaisums (uretrīts), parādās strutaini izdalījumi, stipras sāpes, urinēšanas traucējumi, ģenitāliju tūska. Ja netiek sākta ārstēšana, ar laiku - pat pēc nedēļas - simptomi, pakāpeniski samazinoties, sāk izzust. Sākas hroniska gonoreja, kad niecīgas sāpes urīnizvadkanālā mijas ar atkārtotiem slimības uzliesmojumiem. Gonorejas sākumstadijā var palīdzēt tikai viena injekcija. Tas nenozīmē, ka būtu jālieto mistiski medikamenti, ko dažkārt var nopirkt aptiekās - tie var līdzēt tikai ārējo gonorejas izpausmju izzušanai, bet slimība var paslēpties un pāriet hroniskā formā. Hroniska gonoreja slikti padodas ārstēšanai - jāveic daudz procedūru, nepieciešamas injekcijas, imūnstimulējošā terapija, bet reizēm attīstās ļoti smagas komplikācijas. Hlamidioze piezogas klusu Hlamidioze, kas gan Latvijā, gan pasaulē izplatības ziņā ir STS saraksta pirmajā ailītē, tur nokļuvusi minimālo simptomu dēļ: sievietēm ap 70%, vīriešiem - 30% gadījumu to vispār nav vai problēmas parādās tad, kad slimība jau ir kļuvusi hroniska un kāda iemesla dēļ saasinājusies. Tiek uzskatīts, ka ar hlamidiozi ir slimi 3 - 5% cilvēku. Hlamidioze attīstās 1-2 nedēļu laikā no inficēšanās brīža, un tās pazīmes (ja tādas ir): sāpes un nieze urīnizvadkanālā, gļotaini izdalījumi, dzimumnespēja. Neārstēta hlamidioze apmēram pēc gada var izplatīties tālāk, vīriešiem radot urīnizvadkanāla, sievietēm - urīnizvadkanāla un dzemdes kakliņa iekaisumu. Ja ir novājināts organisms, var rasties citu orgānu bojājumi, arī tā sauktais Reitera sindroms, kas sastāv no trim kaitēm: konjunktivīta (acs gļotādas iekaisuma), artrīta (locītavu iekaisuma), urīnizvadkanāla iekaisuma. Slimība var pāriet formā, kad to izraisošās baktērijas - hlamīdijas - paliek cilvēka organismā, nevairojas, bet zināmos apstākļos kļūt aktīvas, radot jaunus slimības uzliesmojumus un jau smagas komplikācijas - pat neauglību. Pastāv divas hlamīdiju attīstības formas, un antibiotikas iznīcina tikai vienu no tām. Antibiotiku kurss aizņem vismaz divas nedēļas, to var veikt, dzerot zāles mājas apstākļos. Ja antibiotikas nedod rezultātu, tiek pielietota tā saucamā imūnterapija. Trihomoniāze Arī šīs slimības izpausmes nav īpaši izteiktas, taču sievietēm tās parādās krasāk nekā vīriešiem - ārējo ģenitāliju iekaisuma, izdalījumu, nepatīkamu sajūtu, urinēšanas traucējumu veidā. Trihomoniāze var pat neradīt komplikācijas, taču, ja slimnieks, nemanot, kas ir noticis, nesteidzas ārstēties, slimība var pāriet hroniskā formā, kad iespējama neauglības un prostatīta attīstība. Ģenitāliju herpes Līdzīga slimība tai, kas rada aukstumpumpas, kas uzmetas uz lūpām. Arī ģenitāliju herpes sākas ar niezi, apsārtumu, tad parādās sīki pūslīši, kas plīst un veido kreveles, kuras pēc kāda laika izzūd. Šīs slimības uzliesmojumu tāpat rada organisma novājināšanās, un tā mēdz uzbrukt, kad mainās gadalaiki. Ģenitāliju herpes tomēr izraisa cits vīruss nekā aukstumpumpas, ar «augšējā» herpes vīrusu ģenitālijas var inficēt, piemēram, orālā seksa laikā. Herpēm nav pārliecinošas ārstēšanas shēmas. Pretvīrusu preparāti gan paātrina izveseļošanos, bet vīrusu no organisma neizdzen. Ir pētījumi, ka vīrusu iespējams likvidēt, nostiprinot imūnsistēmu ar trīs mēnešus ilgu enzīmu preparāta vobenzīma kursu. Uroģenitālā kandidoze Šo slimību izraisa kandidas sēnīte, kas esot atrodama pat pusei cilvēku, bet sāk aktivizēties, ja ir novājināts organisms: izteikti imunitātes traucējumi, vitamīnu trūkums, medikamentu radīta disbakterioze. Kandida rada arī nagu sēnīšu infekciju, bet dzimumorgānu un nagu kandidoze parasti nekombinējas, un tās netiek pārnestas no vienas ķermeņa daļas uz otru. Klasiska kandidozes aina rāda ārējo dzimumorgānu iekaisumu, apsārtumu, nelielu pietūkumu, izdalījumus, baltu aplikumu. Ārstēšanā liela nozīme B grupas vitamīnu, dzelzs preparātu lietošanai. Pēdējā laikā parādījušies specifiski pretsēnīšu līdzekļi, un akūtas kandidozes gadījumā nereti pietiek pat ar vienu tableti. Vīruskārpas - smailās kondilomas Kārpveidīgi veidojumi ādas krāsā uz dzimumorgāniem, visbiežāk ārējiem, kas nesāp, bet kļūst arvien lielāki un savairojas. Kondilomas veido mīkstie audi, kas mehānisku bojājumu gadījumā var sākt asiņot. Ja kondilomas attīstās urīnizvadkanālā, tās var traucēt urinēšanu un radīt sāpes. Tās pašas no sevis izzūd samērā reti. Kondilomas var atdalīt, uzliekot specifiskus medikamentus (to var darīt arī pats pacients) vai likvidēt ar lāzeru, šķidro slāpekli un termokoagulācijas metodi. Raksta tapšanā palīdzēja Ādas un seksuāli transmisīvo slimību klīniskā centra ārsts medicīnas zinātņu doktors Ingmārs Mikažāns un direktore docente Ilona Hartmane. STS novēršanai svarīgi: Lietot prezervatīvus. Lai arī pastāv versija, ka sifilisa izraisītājs var izkļūt pat caur prezervatīva materiālu, prezervatīvs, būdams mehāniska barjera, tomēr samazina inficēšanās briesmas, Ja ir aizdomas par STS, pēc iespējas ātrāk doties pie ārsta, vēlams - sertificēta dermatovenerologa. Lielākās STS diagnostikas un ārstniecības iestādes ir Ādas un seksuāli transmisīvo slimību klīniskais centrs Rīgā, A.Briāna ielā 2, un Seksuāli transmisīvo un ādas slimību Valsts centrs Rīgā, Pērnavas ielā 70. Tur bez īpašiem nosūtījumiem var konsultēties arī rajonu iedzīvotāji. Dermatovenerologi strādā arī lielākajā daļā poliklīniku.