Snoudens saņēmis dokumentus, kas ļauj viņam pamest Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonu, un viņš jau ir devies prom, apstiprināja Snoudena aizstāvis. Jāatgādina, ka 24. jūlijā Kučerena preses pārstāvjiem izteicās, ka Snoudena nākotnes plāni nav skaidri, taču viņš izteicies, ka vēlas uz visiem laikiem palikt Krievijā. Pēc Kučerenas teiktā, Snoudens vēlas atrast darbu Krievijā, paceļot pa valsti un iekārtot savu dzīvi.
"Snoudens ir devies prom no Šeremetjevas lidostas. Viņš saņēmis apliecinājumu, ka viņam Krievijā uz gadu piešķirts pagaidu patvērums," skaidroja Kučerena, piebilstot, ka Snoudena atrašanās vieta drošības apsvērumu dēļ tiks turēta slepenībā. Advokāts solīja, ka Snoudens grasās parādīties sabiedrībā un sniegt intervijas presei.
Kā vēsta aģentūra RIA Novosti, Snoudens no lidostas aizbraucis viens pats, parastā taksometrā. Tajā pašā laikā WikiLeaks Twitter kontā teikts, ka Snoudenu pavada organizācijas juriste Sāra Harisone.
Sagaidāms, ka patvēruma piešķiršana Snoudenam varētu izraisīt nopietnas domstarpības Krievijas un ASV attiecībās. Tomēr Krievijas prezidenta Vladimira Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs paudis pārliecību, ka notikušajam nevajadzētu iespaidot Maskavas un Vašingtonas attiecības.
Ušakovs arīdzan norādīja, ka Snoudena lietas dēļ ASV prezidents Baraks Obama, visticamāk, neatcels septembrī paredzēto vizīti Maskavā. "Šī situācija ir diezgan nenozīmīga, un tai nevajadzētu ietekmēt Krievijas un ASV politiskās attiecības," norādīja Ušakovs.
Jau ziņots, ka Snoudens, kurš Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonā atradās kopš 23. jūnijā, 16.jūlijā iesniedza oficiālu lūgumu par pagaidu patvēruma piešķiršanu Krievijā.
Bijušais CIP darbinieks par nodomu lūgt patvērumu Krievijā paziņoja 12.jūlijā, Šeremetjevas lidostā tiekoties ar Krievijas cilvēktiesību aktīvistiem. Vienlaikus viņš solīja, ka nekaitēs Savienotajām Valstīm. Pēc visa spriežot, šis solījums bija reakcija uz Kremļa prasību, lai viņš beidz nopludināt kaitējošu informāciju par ASV spiegošanas programmu.
Jāatgādina, ka Snoudens nodeva vairākiem plašsaziņas līdzekļiem, tajā skaitā britu laikrakstam The Guardian informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, tostarp masveida telefonsarunu noklausīšanos un personu izsekošanu globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus. Bez tam The Guardian žurnālists Glens Grīnvalds, kurš pirmais publiskoja Snoudena iegūtos slepenos dokumentus, ir paziņojis, ka Snoudena rīcībā ir informācija, kas var nodarīt vēl lielāku kaitējumu Savienoto Valstu valdībai, bet viņš izvēlējies to neatklāt.