Staltbriedis un viņa harēms

Staltbrieža sirds ir plaša, tādēļ bez harēma neiztikt. Staltbriežu riestu iebauro pirmie auri augusta beigās un septembra sākumā mitrās pļaviņās, kur meža biezoknis mijas ar atklātām vietām. Kaislības strāvo līdz pat oktobra nogalei. Kurzemē, kuru var saukt par staltbriežu dzimteni Latvijā, pirmie auri šogad jau dzirdēti, stāsta staltbriežu pazinējs Gunārs Skriba, kurš veicinājis staltbriežu ieviešanu visā Latvijā. Staltbriežu ievērojamais skaits (23 tūkstoši) daļēji ir cilvēka darba rezultāts. XIX gs. otrajā pusē vācu muižnieki briežus audzēja fermās, taču daļai izdevās izbēgt. Tie galvenokārt uzturējās Kurzemē. XX gs. 70.gados tika sākts staltbriežu reintrodukcijas projekts, un tagad staltbrieži ir visā Latvijā. Riestam notrin ragus Dažas minūtes ilgajiem miesiskajiem riesta brīžiem staltbrieža bullis gatavojas visu vasaru. Viss sākas ar riesta cīņām sagatavotiem jauniem ragiem. Lai nobriedušākie dzīvnieki marta beigās un aprīlī, jaunākie aprīļa un maija mijā tiktu vaļā no vecās kaula galvasrotas, staltbriežiem nav jāpiepūlas - ragi pa vienam vai abi reizē nokrīt paši, stāsta G.Skriba. No tiem var šķirties arī nedaudz agrāk, strauji lecot pāri grāvim. Apdzīstot nedaudz asiņainajiem izciļņiem uz pieres, pēc pāris nedēļām sāk dīgt jaunie ragi. Tie tiek īpaši saudzēti, jo līdz pilnīgai izaugšanai tos klāj jutīga, samtaina ādiņa. Uz satikšanos ar daiļā dzimuma pārstāvēm staltbrieži dodas uzlabotā izskatā - visu vasaru barojoties ar svaigu zāli, lapām un sulīgiem zaru dzinumiem, to ķermenis ieguvis apaļas aprises. Biezāka kļūst arī spalva uz kakla, tā vizuāli padarot šo vīrišķo ķermeņa daļu vēl spēcīgāku. Jaunākiem atliek siekaloties Staltbriežu buļļi parasti uzturas baros, taču draudzenes tie dodas meklēt pa vienam. Labvēlīga virziena vējā jutīgais staltbrieža deguns var sajust briežu govis pat kilometra attālumā. Tās, kuras nobriedušas mīlestībai, riesta biedriem savu atrašanās vietu atklāj ar īpašām smaržām, berzējoties gar kokiem vai urinēšanas vietās atstājot informāciju. Parasti riestot staltbrieži dodas tur, kur iepriekšējā rudenī jau bijuši vai kur pavadījuši kopā ar mātēm bērnību, skaidro G.Skriba. Vislabākais riesta laiks ir gaiši un vēsi vakari. Siltā un mākoņainā laikā buļļi bauro maz. Riests notiek staltbriežu govju barošanās vietās, kuras ir labi pārskatāmas. Harēmam briedis var izvēlēties 2-10 govju baru, kuru aplenc un rūpīgi sargā no sāncenšu tuvošanās. Jaunākie staltbrieži, jūtot stiprākā pārsvaru, riestā neiesaistās, tiem atliek siekalojoties noskatīties pieaugušo izdarībās. Ja kāda govs izlemj atstāt harēmu, to bullis atdzen atpakaļ. Kaislē un greizsirdībā pārkarsušais harēma vadonis, lai atvēsinātos, pirms un pēc pārošanās sev gatavo dubļu vannas. Ar specifisko riestotāja smaku apveltītā bedre, kur iegulties, smiltīs tiek uzbudinājumā un dusmās kārpīta ar kājām un ragiem, metot zemi sev uz muguras. Uzbudinājuma upuri Visvairāk bauro jaunākie briežu buļļi, kuriem nav izdevies piesaistīt govis. Šiem brēkātājiem nākas samierināties ar riestošanu vietās, kur spēcīgākie buļļi jau bijuši vai atrodot no bara noklīdušas bēgles. Riests ir vienīgais laiks gadā, kad buļļu cīņas ir nopietnas. Tiklīdz atrasts atbilstošs sāncensis, cīņa līdz spēku izsīkumam vai pat pēdējai asins lāsei var sākties. Šīs cīņas mēdz izmantot līdzās pagadījies trešais bullis - kamēr harēma vadonis cīnās, šim viltniekam ir visas iespējas ātri iegūt govis. Ļoti nepaveiksies bullim, kura pretinieks ir dūrējs. Tā ragi ir nevis žuburaini, bet durkļveida - ar smailu galu. Ja parasti staltbriežiem mūža pirmajā pusē katri jaunie ragi atnes jaunus žuburus, kas arī kopā ar ragu svaru, garumu un resnumu liecina par buļļa vecumu, dūrējam, arī mainot ragus, visu mūžu saglabājas šāda mutācija, stāsta zoologs Jānis Ozoliņš. Kaut arī šādu buļļu ir ļoti maz, ragu iedurot pretinieka krūtīs vai sānā, nāve ir gandrīz neizbēgama. Līdzīgs iznākums ir, ja staltbrieža ragi ir sarežģītas uzbūves un ar ļoti daudz žuburiem - abiem pretiniekiem tie var saāķēties tā, ka vaļā vienam no otra vairs nekad netikt. Riesta laikā uzbudināti ir arī nebrīvē dzīvojošie staltbrieži, liecina pirms aptuveni 40 gadiem Jaunjelgavā notikušais negadījums (vienīgais Latvijā), kad staltbriedim pat ar apgrieztiem ragiem izdevās nogalināt cilvēku, piespiežot to pie šķūņa durvīm ar ragiem, stāsta G.Skriba. Pēc riesta staltbriežu buļļi parasti dodas krietni tālu no riesta vietām, nereti veicot pat 40-50 km pārgājienus. Buļļi atkal kļūst draudzīgi un apvienojas baros, savukārt vecākie dzīvo vientuļnieka dzīvi.