Vairākos Krievijas medijos parādījušās publikācijas, attaisnojot Staļina deportācijas

Krievijas valsts radiostacija "Goloss Rosii" apjomīgā publikācijā ar nosaukumu "Genocīds, kura nebija", apgalvo, ka Baltijas valstu varas iestādes, runājot par baltiešu deportācijām uz Sibīriju, cenšas sabiedrībā uzkurināt rusofobisku noskaņojumu. "Deportācijas bija, taču šo traģēdiju nedrīkst dēvēt par genocīdu. Lielākā daļa pārceļotāju bija krievi," apgalvo radiostacija.

Pēc Krievijas mediju ziņotā, "1941.gadā Staļins pieņēma lēmumu uz laiku uz Sibīriju un Kazahstānu pārcelt visus Hitleram lojālos iedzīvotājus. (..) 1941.gada 14.jūnijā no Baltijas tika deportēti daži desmiti tūkstoši cilvēku. Turklāt tie nebija tikai baltieši, bet arī krievi un ebreji".

"Vienīgais pārcelšanās kritērijs bija simpātijas pret nacismu, bet ne nacionalitāte," radiostacijai apgalvoja tautiešu juridiskās palīdzības centra "Maskava - krieviem" vadītājs Mihails Joffe, kas savulaik tiesā aizstāvēja noziegumos pret cilvēci apsūdzētos Nikolaju Larionovu un Vasiliju Kononovu.

"Šī cilvēku grupa tika pārcelta, ņemot vērā tuvojošos karu. Tās bija personas, kas bija lojālas vācu režīmam, faktiska piektā kolona. Tāpēc 1941.gada notikumi nav genocīds. Turklāt liecības, ka vairums cilvēku nomira transportēšanas laikā, neatbilst vēsturiskajiem materiāliem," sacīja Joffe.

Savukārt fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors Aleksandrs Djukovs, kas Latvijā ir pasludināts par "persona non grata", izteicās, ka vairums deportēto bija krievu tautības, "tāpēc par latviešu, igauņu vai lietuviešu genocīdu nevar runāt". Djukovs arī piesauc Latvijas sabiedrībā "pieaugošo rusofobiju un nacisma atdzimšanu".

Publikācijas noslēgumā Goloss Rosii secina, ka "neskatoties uz vēsturnieku visiem secinājumiem, Baltijas valstu prezidenti turpina uzstāt, ka Padomju Savienība viņus okupēja".

Kā jau ziņots, ar līdzīgiem komentāriem nācis klajā politiķis Aleksandrs Giļmans (PCTVL), apšaubot 1941.gada 14.jūnija politisko represiju traģiskumu. Krieviski iznākošajā laikrakstā "Čas" Giļmans par mītiem nodēvē vairākas lietas, par ko Latvijā tiek runāts saistībā ar šīm represijām.