Vitamīni neuzlabo veselību

Mediķi gan par vitamīnu patēriņa neprātīgo pieaugumu nevis priecājas, bet uztraucas, jo neviens nopietns pētījums līdz šim nav pierādījis, ka multivitamīnu un citu uztura bagātinātāju lietošana pasargātu no saslimšanas ar konkrētām slimībām. Toties ir pierādījumi, ka noteiktu vitamīnu un minerālvielu pārdozēšana palielina atsevišķu slimību risku, raksta The New York Times. Laikraksts arī citē medicīnas ekspertus - cilvēki maldās, domājot, ka vitamīni kompensēs nepilnvērtīgu uzturu. Augļu, dārzeņu, ar šķiedrvielām bagātu produktu trūkumu ēdienkartē nevar aizvietot ar kādu uztura bagātinātāju. «Ja jūs ik dienu ēdat draņķīgu (treknu, sāļu utt.) ēdienu, vitamīnu trūkums ir jūsu vismazākā problēma, ironizē Amerikas Nacionālās Zinātņu akadēmijas uztura speciālists Bendžamins Kabaljero. Turklāt nereti vienā multivitamīnu tabletē tiek savienotas vielas, kas cita citai traucē uzsūkties, piemēram, cinks un dzelzs, dzelzs un kalcijs. Vēl nesen dietologi bažījās, ka ļaudis pārāk maz uzmanības velta savai veselībai, taču mūsdienu realitāte ir pilnīgi pretēja. To raksturo pārmērības - gan kaloriju, gan vitamīnu un minerālvielu patēriņā. Britu laiktaksts The Guardian atsaucas uz savas valsts pārtikas standartu aģentūras datiem: uztura bagātinātāju industrija panākusi, ka Lielbritānijā tos regulāri lieto 40% sieviešu un 30% vīriešu. Lai samazinātu pārdozēšanas risku un izvairītos no slimībām, pagaidām medicīnas ekspertiem nekas cits neatliek kā vienīgi aicināt ražotājus samazināt aktīvo vielu daudzumu tabletēs un palielināt brīdinājuma uzrakstus uz iepakojuma. Populāri, taču var būt bīstami BBC Health šonedēļ atkārto britu Pārtikas standartu aģentūras ekspertu teikto: ilgstoši un lielās devās lietojot, veselībai kaitē pat tādi it kā nevainīgi preparāti kā C vitamīns, kalcijs un dzelzs. Neatgriezeniskus bojājumus var nodarīt: beta karotīns, kura pārmērīgu lietošanu zinātnieki saista ar paaugstinātu risku smēķētājiem saslimt ar plaušu vēzi; mangāns, kas var rosināt muskuļu un nervu slimības vecākiem cilvēkiem; fosfors, kas var bojāt audus un orgānus; cinks bojā imūnsistēmu; nikotīnskābe izraisa šūnu bojājumus. Turklāt dažiem preparātiem, piemēram, A vitamīnam, starpība starp ieteicamo un kaitīgo devu (šajā gadījumā - osteoporozes), ir ļoti niecīga. Cilvēki ēd zivis, dzer ar A vitamīnu bagātinātu pienu, vēl lieto multivitamīnus un paši nemaz nezina, ka A vitamīnu jau uzņēmuši vairāk nekā nepieciešams. Turklāt vairākos populāros multivitamīnos A vitamīns vienā tabletē pārsniedz pieļaujamo devu pat divas reizes. Līdzīgas problēmas ir ar dzelzi, E un C vitamīnu, kas ir vispopulārākie pašārstēšanās nolūkos lietotie preparāti. Ārsti brīdina, ka dzelzs pārdozēšana var paaugstināt sirds slimību risku. Reti kurš cilvēks slimo ar anēmiju, kuras ārstēšanā dzelzs papildus lietošana tiešām ir nepieciešama. Tomēr 16% gados vecāku amerikāņu regulāri lieto dzelzi saturošus preparātus. Vēl nesen tika uzskatīts, ka E un C vitamīns pasargā no vēža un sirds slimībām, taču precīzāki pētījumi šo pieņēmumu nav apstiprinājuši. Toties atklāts, ka E vitamīna pārdozēšana veicina sirdslēkmes, savukārt pētījumi par C vitamīna labo iespaidu allaž cieš neveiksmi. Par laimi, liekais C vitamīns no organisma tiek izvadīts ar urīnu, neatstājot nopietnas sekas. Līdzīgi ir ar B grupas vitamīnu folijskābi. Daļa pētījumu apliecina, ka folijskābe samazina sirds slimību risku, jo samazina homocisteīna līmeni. Taču šie pētījumi vēl nav līdz galam apstiprināti. Turklāt pats jaunākais pētījums, ko nupat prezentēja ASV kardiologu sanāksmē, rāda pilnīgi pretējo - folīcijskābes lietošana jau tā aizķepušās sirds slimnieku artērijas padara vēl šaurākas. Ārsti sliecas domāt, ka «patiesība ir kaut kur pa vidu, respektīvi - folīcijskābe ne pasliktina, ne arī uzlabo cilvēku veselību». Tas izskaidro, kāpēc relatīvi niecīgie pētījumi katrs rāda citu rezultātu. Naudas šķiešana Eksperti uzsver, ka visos šajos gadījumos runa ir par veseliem cilvēkiem. Ja vesels pieaudzis cilvēks ēd normālu, daudzveidīgu ēdienu, augļus un dārzeņus, graudaugu produktus, tad papildu vitamīni un mikroelementi viņam nav nepieciešamas. Tā ir veselības bojāšana un veltīga naudas izšķiešana. Taču ir situācijas, kad specifisku slimību vai stāvokļu dēļ cilvēkiem ieteicams papildus lietot vitamīnus vai minerālvielas. Piemēram, vecākiem cilvēkiem var būt vitamīna B12 trūkums, jo ar gadiem organisms ir zaudējis spēju uzņemt šo vitamīnu no uztura. Cilvēkiem, kuri ļoti maz laika pavada brīvā dabā, var veidoties D vitamīna trūkums, ko saules gaismas iedarbībā sintezē pats organisms. Topošajām māmiņām grūtniecības pirmajos mēnešos reizēm var trūkt folijskābes (B grupas vitamīna, ko dabīgā veidā cilvēks uzņem ar zaļajiem augiem). Taču pārējiem daži ārsti iesaka kompromisu - ja pavisam nespējat atteikties no vitamīnu lietošanas un cieši ticat, ka tie nāk par labu jūsu veselībai, dzeriet bērniem domātos multivitamīnus, kas satur mazākas aktīvo vielu devas. Visticamāk, nekāda labuma jūsu veselībai no šiem preparātiem nebūs, taču arī ļaunums neradīsies.