Vēlas vienotību
2017. gada jūnijā Ēģipte, Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina un Saūda Arābija pārtrauca diplomātiskās attiecības un sāka ekonomisko blokādi pret Kataru. Katara, kura atzinusi, ka atbalsta Ēģiptē par teroristisku organizāciju atzīto Musulmaņu brālību, tika vainota arī Islāma valsts un Al-Qaida kaujinieku finansēšanā. Persijas līča kaimiņvalstīm problēmas radīja arī valsts ciešās attiecības ar Saūda Arābijas reģionālo sāncensi un reliģisko pretinieci – šiītu kontrolēto Irānu.
Blokādes rezultātā Katara zaudēja sauszemes robežu, un tās kuģiem tika liegta ieiešana reģiona ostās, tai tika slēgta daļa Persijas līča gaisa telpas.
Četras valstis Katarai izvirzīja trīspadsmit dažādas prasības blokādes pārtraukšanai, tajā skaitā tika pieprasīts slēgt turku militāro bāzi Katarā, ierobežot attiecības ar Irānu, kā arī pārtraukt Al Jazeera un citu valsts finansēto mediju darbību.
Tolaik attiecības nesarāva vien Omāna un Kuveita, kura vēlāk darbojās kā mediators starp abām pusēm. Šīs nedēļas sākumā pirmo pozitīvo signālu pēc ilgām sarunām par progresu sūtīja Saūda Arābija, atverot gaisa telpu Kataras transportam, bet otrdien reģiona valstu samitā tika parakstīta reģionālās ''solidaritātes un stabilitātes'' vienošanās. Saūda Arābijas kroņprincis Muhammeds bin Selmāns lēmumu apsveica.
''Šobrīd ir milzu vajadzība apvienot mūsu spēkus, lai popularizētu mūsu reģionu un cīnītos pret izaicinājumiem, kas ir mums apkārt. It īpaši tas ir svarīgi saistībā ar Irānas režīma kodolprogrammu un tās sabotāžas un iznīcības plāniem,'' otrdien sacījis ietekmīgās valsts vadītājs.
''Es pateicos brāļiem Saūda Arābijā par laipno uzņemšanu un brālīgajai Kuveitai par tās ieguldījumu,'' sacījis Kataras emīrs Tamīms bin Hamads el Tānī. BBC analītiķi gan min, ka Persijas līča kaimiņu ''nodevība'', kas Kataru nostādīja sarežģītā situācijā un rādīja ievērojamus zaudējumus, nelielajā valstī netiks tik drīz aizmirsta. Aizvadītie trīs gadi Dohu ir pietuvinājuši Saūda Arābijas ideoloģiskajiem un ģeopolitiskajiem pretiniekiem – Turcijai un Irānai. Arī Al Jazeera, atsaucoties uz aptaujātajiem Dohas iedzīvotājiem, vēsta, ka kaimiņvalstis ir zaudējušas uzticību. Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs vietnē Twitter apsveica Kataru par spēju pretoties ''izspiešanai un spiedienam''.
Tomēr, kā vēsta portāls Gulf News, vien dažas stundas pēc vienošanās panākšanas Kataras amatpersonas kopā ar Ēģiptes un ASV kolēģiem piedalījās luksusa viesnīcas, kura pieder ar Kataru saistītam nekustamā īpašuma investīciju uzņēmumam, atklāšanā Kairā. Turīgā Katara, neskatoties uz blokādi, Ēģiptē ieguldījusi piecus miljardus dolāru.
ASV spiediens
Aizejošais ASV prezidents Donalds Tramps prezidentūras sākumā, par spīti faktam, ka Katarā atradās ASV svarīga militārā bāze, mudināja Persijas līča valstis vērsties pret Dohu. Tomēr, laikam ejot, kā raksta CNN, viedoklis mainījās, un, cīnoties ar Irānu, aizvadītajā gadā Baltais nams sāka lobēt sankciju mazināšanu. Mediji vēsta, ka Trampa znots, kurš administrācijā pilda prezidenta pārstāvja lomu Persijas līcī, piedalījies vienošanās parakstīšanas ceremonijā.
Portāls Axios raksta, ka amerikāņu pārstāvji arī bijuši starpnieki ''sarežģītās'' telefona sarunās starp Kataras un Saūda Arābijas līderiem un nav skaidrs, cik ilgtspējīga ir jaunā vienošanās.
''Daži jautājumi tika atrisināti, bet problēmu saknes – sliktas personīgās attiecības starp līderiem, krasi atšķirīga pieeja politikā pret Turciju, Irānu un Musulmaņu brālību – palikušas,'' Axios atzinis kāds anonīms Baltā nama pārstāvis.
Tuvo Austrumu eksperti minējuši, ka Saūda Arābija, kura no topošā prezidenta Džo Baidena administrācijas nesagaida tik draudzīgu pieeju, kā demonstrēja Tramps, cer, uzlabojot attiecības ar Kataru, saglabāt labas attiecības ar ASV. CNN atgādina, ka Baidens solījis izbeigt Saūda Arābijas atbalstīto karu Jemenā. Mediji vēsta, ka pašlaik nav zināmi konkrēti vienošanās nosacījumi un ASV solījumi.