Eiropas uzņēmumi pārtrauc biznesu Irānā

Vašingtona ir brīdinājusi, ka sodīs valstis un uzņēmumus, kas tirgosies ar irāņiem. Līdz šim nav izdevies pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu nevērsties pret Eiropas uzņēmumiem, kuriem ir bizness Irānā, tāpēc tie viens pēc otra pārtrauc darbību islāma republikā. 
 

Divi sankciju viļņi

Pirms trijiem gadiem Irāna piekrita ASV, Vācijas, Lielbritānijas, Francijas, Eiropas Savienības (ES), Ķīnas un Krievijas prasībai ievērojami samazināt kodolaktivitātes apmaiņā pret valsts ekonomikai postošo sankciju atcelšanu. Sankciju režīma mīkstināšana nozīmēja, ka Irāna var atsākt eksportēt naftu, bet par nopelnīto naudu iegādāties preces no ārvalstīm. Savukārt ārzemju uzņēmumiem atvērās durvis uz Irānas milzīgo tirgu. 

Eiropas lielākie uzņēmumi steidza parakstīt ienesīgus līgumus ar Irānu. Piemēram, aviācijas milzis Airbus apņēmās piegādāt 95 pasažieru lidmašīnas aviokompānijai Iran Air. Savukārt vairākas lidsabiedrības atjaunoja tiešos lidojumus uz Teherānu. 

Taču daudzu uzņēmumu biznesa plānus islāma republikā strauji nobremzēja ASV, kas maijā izstājās no Irānas kodolvienošanās. Savienoto Valstu prezidents Tramps ir pārliecināts, ka vienošanās ir vāja un nenovērš iespēju, ka Teherāna nākotnē atkal varētu mēģināt iegūt kodolieročus. Amerikāņi arī paziņoja, ka atjaunos sankcijas pret Irānu. 

Pirmais sankciju vilnis stājās spējā augustā, un tā mērķis ir Irānas finanšu sistēma un islāma republikas izslēgšana no starptautiskajiem finanšu tirgiem. Irānas valdībai ir liegts iegādāties un aizņemties ASV dolārus, valsts nedrīkst tirgoties ar zeltu un citiem dārgmetāliem, tāpat ir ierobežotas Irānas iespējas tirgot savus vērtspapīrus. Šīs sankcijas ir skārušas arī valsts autorūpniecības un aviācijas sektoru. 

Sankciju otrais vilnis stāsies spēkā novembrī un būs vēl bargāks. Tas vērsīsies pret Irānas ekonomikas mugurkaulu – naftas un dabasgāzes ieguvi un eksportu.

Sankcijas ir eksteritoriālas, kas nozīmē, ka tās aizliedz slēgt darījumus ar Irānu ne tikai ASV pilsoņiem un uzņēmumiem. Arī ārvalstu uzņēmumiem, kas nepakļausies sankcijām, draudēs apjomīgi naudas sodi un tiks liegta piekļuve ASV tirgum un finanšu sektoram.