"Es uzskatu, ka 1.novembrī būs stabilitātes vai nestabilitātes vēlēšanas," uzrunājot auditoriju Ankarā, sacīja prezidents. "Vēlēšanās manifestēsies nācijas griba. Ja Dievs dos, valsts atkal sasniegs stabilitāti un neparādīsies nestabilitāte."
Paziņojums ir skaidrs aicinājums vēlētājiem balsot par AKP un nodrošināt tai atkal absolūto vairākumu parlamentā, šādi izvairoties no nestabilitātes, kas Turcijas politikā valdīja līdz AKP nākšanai pie varas 2002.gadā.
Erdogans pauda cerību, ka "7.jūnija vēlēšanās radītās problēmas tiks atrisinātas 1.novembrī."
"Būtiska ir tautas griba. Mūsu tautai atkal būs jāsaka savs vārds 1.novembrī," uzsvēra Erdogans. "Parlaments to nespēja atrisināt, tad kam ir vara? Tautai. Tauta tad to atrisinās."
Kritiķi apgalvo, ka Erdogans nav bijis ieinteresēts koalīcijas valdībā un jau uzreiz gribējis pirmstermiņa vēlēšanas.
Jūnijā notikušajās vēlēšanās uzvaru guva kopš 2002.gada pie varas bijusī AKP, taču tā zaudēja absolūto vairākumu, un valdības izveidošanai bija nepieciešams atrast koalīcijas partnerus.
Erdogans savulaik bija viens no AKP līdzdibinātājiem, izveidojot partiju uz aizliegtās islāmistu kustības bāzes.
Ja islāmistiem izdosies iegūt pietiekami daudz balsu, lai viņi vieni paši varētu veidot valdību, tas varētu pavērt ceļu arī Erdogana iecerētās konstitucionālās reformas īstenošanai, paplašinot prezidenta pilnvaras un pārveidojot Turciju par prezidentālu valsti.
Lai panāktu konstitūcijas grozījumus bez to nodošanas referendumam, AKP nepieciešams trīs piektdaļu vairākums.
Kritiķi pārmet Erdoganam, ka viņš jūlija beigās sācis militāru operāciju pret "Islāma valsts" džihādistiem un Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) kaujiniekiem cerībā pirms gaidāmajām pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām nostiprināt AKP pozīcijas.
Līdz šim operācijas gaitā Turcijas armija vairāk koncentrējusies uz kurdu karotājiem, nevis Islāma valsti, neraugoties uz to, ka Sīrijā kurdi karo pret Islāma valsti.