Kabula pieprasa vietu sarunās ar Taliban

Ignorē Kabulu

Ultrakonservatīvo islāmistu kustība Taliban pārvaldīja Afganistānu no 1996. līdz 2001. gadam, kad valstī iebruka ASV vadītie NATO spēki, lai notvertu tolaik pasaulē visvairāk meklēto teroristu Osamu bin Ladenu. 2014. gadā ASV izveda kaujas spēkus no Afganistānas, atbildību par valsts drošību uzticot vietējai armijai. Taču amerikāņu apmācītie un apbruņotie afgāņu karavīri ir izrādījušies ļoti neefektīvi cīņā pret talibu partizāniem. Kopš 2014. gada dzīvību ir zaudējuši 45 tūkstoši Afganistānas drošības spēku karavīru. Taliban ir izdevies atjaunot kontroli aptuveni pār 14% valsts teritorijas, bet vēl par 30% notiek cīņa starp talibiem un centrālo valdību Kabulā, kuras pārziņā ir 56% Afganistānas teritorijas, raksta AFP.

Pirms pieciem gadiem ievēlētais Gani pērn aicināja Taliban sēsties pie sarunu galda un izklāstīja savu miera plānu, kas paredzēja pamieru un talibu iekļaušanos Afganistānas politiskajā sistēmā. Talibi neatsaucās prezidenta mudinājumiem, tomēr jūnijā piekrita trīs dienas ilgam pamieram – pirmajam kopš konflikta sākuma. Pēc tam Taliban ir ignorējusi valdības aicinājumus uz pamieru. Talibi Gani dēvē par Rietumu "marioneti", tāpēc noraida tiešas sarunas ar viņa valdību. 

Septembrī ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo norīkoja pieredzējušo diplomātu Zalmaju Halilzadu par ASV īpašo pārstāvi Afganistānas izlīgumam. Janvāra beigās Katarā sešas dienas risinājās Halilzada un Taliban pārstāvju tikšanās, kuras laikā viņi esot vienojušies par ietvaru miera procesam, kas balstītos uz diviem nosacījumiem: ASV karaspēka izvešana un garantijas, ka Taliban nepieļaus, lai teroristiski grupējumi izmanto Afganistānu kā savu bāzi, vēstīja izdevums The New York Times. 

Daži Taliban pārstāvji ir izteikušies, ka ASV esot piekritušas līdz aprīļa beigām izvest vismaz pusi no Afganistānā dislocētajiem 14 tūkstošiem karavīru, taču Halilzads noliedza, ka būtu panākta šāda vienošanās. 

Aizvadītajā nedēļā Maskavā tikās talibi un vairāki redzami Gani opozicionāri, kuru vidū bija arī Afganistānas eksprezidents Hamīds Karzajī. Sarunu dalībnieki esot vienojušies "izbeigt okupāciju, nodrošināt mieru un nodibināt islāmā balstītu pārvaldes sistēmu".