2011. gada martā arī autoritāri pārvaldītajā Sīrijā "uzplauka" tā sauktais Arābu pavasaris. Tūkstošiem pārsvarā sekulāri noskaņotu demonstrantu visā valstī izgāja ielās, skandinot pret el Asada režīmu vērstus saukļus. Prezidentam lojālie drošības spēki ar lodēm vērsās pret miermīlīgajiem protestētājiem. Šāda rīcība lika opozicionāriem pašiem ķerties pie ieročiem, rezultātā valstī izcēlās pilsoņkarš.
Pirmajos kara gados viens pret otru cīnījās sekulāro opozīciju atbalstošā Sīrijas Brīvā armija un el Asada bruņotie spēki, kurus atbalstīja brīvprātīgie kaujinieki. Vēlāk militārajā konfliktā iesaistījās arī Sīrijas kurdi un dažādi islāmistu grupējumi. Visām karojošajām frakcijām ir pievienojušies tūkstošiem ārzemnieku. Piemēram, B. el Asada spēkos karo šiītu kaujinieki no Irānas, Libānas, Irākas, Afganistānas un Saūda Arābijas, raksta ziņu vietne ibtimes.com.
Baisā kara statistika
Kopš 2011. gada marta Sīrijas konfliktā nogalināti vismaz 215 tūkstošu cilvēku, tostarp 66 tūkstoši civiliedzīvotāju. Pēdējās sešās nedēļās vien dzīvību zaudējuši aptuveni 5000 cilvēku, apgalvo Lielbritānijā bāzētā cilvēktiesību organizācija Syrian Observatory for Human Rights (SOHR). Nogalināto civiliedzīvotāju vidū ir gandrīz 11 tūkstošu bērnu un aptuveni 7000 sieviešu.
Tomēr lielākā daļa bojāgājušo ir aktīvajā karadarbībā iesaistītie. Valdības spēki četru gadu laikā zaudējuši nedaudz vairāk kā 46 tūkstošus karavīru, kuriem jāpieskaita vēl vairāk nekā 30 tūkstošu B. el Asada režīmam lojālo brīvprātīgo. Kaujās krituši arī 3400 valdības spēku pusē karojošu šiītu kaujinieku no ārvalstīm, tostarp vairāki simti Libānas paramilitārā grupējuma Hezbollah kareivju.
Organizācija uzskaitījusi, ka kopš 2011. gada marta aptuveni 13 tūkstošu sīriešu, arī 108 bērni, līdz nāvei spīdzināti Sīrijas režīma cietumos. Jaunākais no upuriem bijis tikai 12 gadu vecs. "Daudzu spīdzināšanas laikā nogalināto ģimenēm lika parakstīt dokumentus, kuros teikts, ka viņu tuviniekus nonāvējuši dumpinieki," apgalvo SOHR vadītājs Ramī Abdels Rahmans.
Viņš ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka spīdzināto upuru vidū nav minēti vairāk kā 20 tūkstošu aizturēto, kuri ir "pazuduši" valdības cietumos. Pēdējo četru gadu laikā valdības spēki apcietinājuši ap 200 tūkstošiem sīriešu. Aizturētie mērdēti badā, pakļauti psiholoģiskai spīdzināšanai, slimajiem liegta medicīniskā palīdzība. Cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch 2013. gadā ziņoja, ka drošībnieki aizturētos pakarinājuši aiz rokām un situši ar stekiem un metāla stieņiem. Atsevišķos gadījumos pret aizturētajiem vērsta seksuāla vardarbība.
Rahmans ir pārliecināts, ka patiesais Sīrijas konfliktā nogalināto skaits ir daudz lielāks, jo nav zināms, kāds liktenis piemeklējis daudzus Asada drošībnieku aizturētos un kara laikā pazudušos un nolaupītos cilvēkus. Viņš kritizē starptautisko sabiedrību, kas klusējot par Sīrijā pastrādātajiem kara noziegumiem. "Nesodāmības sajūta iedrošina slepkavas turpināt savus noziegumus," uzskata Rahmans.
Visu Ulda Ķezbera Sīrijas četri asiņainie gadi lasiet pirmdienas, 23. marta laikrakstā Diena!