Turcija papildspēku izvietošanu pierobežā sāka pēc tam, kad Sīrija 22.jūnijā notrieca turku iznīcinātāju Phantom. Atbilstoši Sīrijas nemiernieku liecībām Ifrinas pilsēta, kas atrodas netālu no Turcijas robežas, kritusi Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) vietējā atzara - Demokrātiskās savienības partijas (PYD) - kaujinieku rokās.
Vēl tikai piektdien Turcijas ārlietu ministrs Ahmets Davutoglu brīdināja, ka Ankara nepieļaus teroristu grupējumu - tādu kā Kurdistānas Strādnieku partija (PKK) vai Al Qaeda - klātbūtni tās robežu tuvumā Sīrijā. "Vai tā būtu PKK, vai Al Qaeda - mēs neļausim teroristu organizācijām nostiprināties pie mūsu robežām," Turcijas televīzijai Kanal 24 sacīja ministrs. "Tam nav nekāda sakara ar tautību, reliģisko pārliecību vai ticību. Mēs "Al Qaeda" uzskatām par draudu, mēs PKK uzskatām par draudu," uzsvēra Davutoglu, tiesa gan, neatklājot, kādus soļus Ankara varētu spert. Savukārt ceturtdien Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans pārmeta Sīrijai, ka tā ļauj kurdu nemierniekiem darboties Sīrijas ziemeļu daļā, un brīdināja, ka Ankara nekavēsies uzbrukt PKK kaujiniekiem Sīrijā.
Ankarai Sīrijas konfliktā nostājoties opozīcijas pusē, ļaujot savā teritorijā izmitināties sīriešu politiskās trimdas organizācijām, kā arī nemiernieku karaspēka - Brīvās Sīrijas armijas - vadībai, būtiski uzlabojušās Damaskas un PKK attiecības. Kopš Ankara sarāvusi sakarus ar Damasku, Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīms izrādījis būtisku piekāpšanos vairākos jautājumos PKK. Sīrijas PKK vadītājam Saleham Muslimam, kurš vairākus gadus dzīvojis Irākā, ļauts atgriezties Sīrijā. Demokrātiskās savienības partija tagad brīvi var darboties Sīrijā, vervēt jaunus karotājus cīņā pret Turciju un daļēji īstenot pārvaldes funkcijas Sīrijas kurdu apgabalos.
Apmaiņā PYD likusi lietā savu ietekmi, lai pārliecinātu Sīrijas kurdus nepiedalīties nemieros pret Asada valdību. PYD vairākkārt kritizējusi Sīrijas Nacionālo padomi - Stambulā, Turcijā, bāzēto sīriešu trimdas organizāciju koalīciju -, bet kurdus, kas pievienojas opozīcijai, pasludinājusi par kolaborantiem. Ja Asada režīms izdzīvos, tas turpinās pieciest PKK klātbūtni Sīrijā, kas savukārt Ankaras cīņu pret PKK padarīs jo sarežģītāku, paredz žurnāls Foreign Policy.
Kurdu separātistu grupējums PKK jau kopš 1984.gada cīnās par neatkarīgas Kurdistānas valsts izveidošanu kurdu apdzīvotajos apgabalos Turcijā. Šis konflikts kopumā prasījis aptuveni 45 000 cilvēku dzīvību.