Aleksandras vecāki ļoti gaidīja savas meitiņas piedzimšanu. Aleksandras māmiņas grūtniecība noritēja normāli, bez komplikācijām. Problēmas radās dzemdību laikā, jo tās bija ļoti mokošas un ilga trīs dienas, bet beigās ārsti tomēr pieņēma lēmumu veikt ķeizargriezienu.
Mazulīte piedzima ļoti vārga, ar vāji izteiktiem refleksiem, tāpēc laimīgi doties mājup no dzemdību nama jaunā māmiņa nevarēja, jo tika nosūtīta ar savu jaundzimušo meitiņu uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, kur tika noteikta sākotnējā diagnozei: pazemināts muskuļu tonuss, hematoma galvā, hidrocefālijas sindroms skābekļa bada dēļ dzemdību laikā.
Neskatoties uz noteiktajām diagnozēm, pirmos trīs savas dzīves mēnešus mazā Aleksandra auga, ēda, gulēja un uzkrāja spēkus kā visi bērniņi šajā vecumā. Aptuveni viena mēneša vecumā mazulīte sāka smaidīt, pamazām spēja noturēt galviņu. Sasniedzot trīs mēnešu vecumu, Aleksandra bija veselīga un dzīvespriecīga meitenīte, kas daudz runāja savā zīdainīšu valodā. Tad negaidīti viņas veselības stāvoklis pasliktinājās.
Kādā augusta rītā mazulīte pamodās ar augstu temperatūru, tādēļ jaunā māmiņa noraizējusies nekavējoties izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību. Kad māmiņu ar meitiņu nogādāja slimnīcā, Aleksandrai notika pirmā epilepsijas lēkme – viņas āda kļuva zilgana un viņa nevarēja paelpot. Ārsti noskaidroja, ka lēkmi izraisīja mugurkaula smadzeņu šķidruma pieplūdums galvas smadzenēs, tad hidrocefālijas sindromu meitenītes diagnožu sarakstā nomainīja slimība hidrocefālija.
Drīz vien smaids no mazulītes sejas izdzisa un viņa vairs nespēja noturēt galviņu, nerunāja savā zīdainīšu valodā un viņas skatiens kļuva miglains. Vecāki uzsāka cīņu par meitiņas veselību: tika apmeklēti fizioterapeiti, masāžas seansi, nodarbības baseinā un, protams, nebeidzamās vizītes pie dažādiem ārstiem. Visi neirologi un speciālisti vienbalsīgi mierināja māmiņu, ka hidrocefālija ir subkompensējošajā stadijā, un operācijas nebūs nepieciešamas, un ka trīs gadiņu vecumā Aleksandra ne ar ko neatšķirsies no saviem vienaudžiem.
Bet mazā Aleksandra arvien vairāk atpalika no viņas vecumam atbilstošajām attīstības normām. Trīs gadu laikā vecāki ir apmeklējuši konsultācijas pie visdažādākajiem speciālistiem. Kad Aleksandrai bija 18 mēneši, iepriekš diagnosticēto hidrocefāliju atcēla, balstoties uz magnētiskās rezonanses tomogrāfijas rezultātiem.
Vecāki nelikās mierā, jo visas veiktās analīzes un testi neuzrādīja neko konkrētu, taču bērns arvien vairāk atpalika attīstībā. Pateicoties tuvinieku mīlestībai un gādībai un fizioterapeitu pūliņiem, divu gadu vecumā Aleksandra iemācījās staigāt. Un ap šo vecumu viņas uzvedībā sāka parādīties autisma pazīmes. Drīzumā diagnozes papildināja ar jaunu ierakstu – spēcīga psihomotoriskās attīstības aizture, ko izraisīja organiski centrālās nervu sistēmas traucējumi, agrīnā bērnu autisma simptomi.
Aleksandra vēl arvien cieš no lēkmēm, kuras ārsti apzīmē kā simptomātisko epilepsiju. Lēkmes laikā meitenīte nevar pati elpot un viņai nekavējoties ir nepieciešama medicīniskā palīdzība.
Divu gadu vecumā tika nozīmēta kļūdaina medikamentozā ārstēšana, kuras dēļ mazulītes attīstība apstājās un pazuda arī dažas agrāk apgūtās prasmes – viņu vairs neinteresē rotaļlietas, viņa visu laiku klusē un neatsaucas, kad nosauc viņas vārdu.
Šobrīd Aleksandrai ir 4 gadiņi. Vecāki ne dienu nebija pārstājuši cīnīties par meitas nākotni, izmantojot visas pieejamās iespējas, lai sekmētu Aleksandras attīstību. Tiek apmeklētas nodarbības ar fizioterapeitu, logopēdu, tiek veiktas masāžas un notiek raitterapijas seansi. Pamazām Aleksandras stāvoklis uzlabojas.
Nesen notika kārtējā lēkme, pēc kuras tika veikti izmeklējumi, kuru rezultāti atklāja, ka Aleksandras smadzenes neattīstās normāli. Tika noteikta sākotnējā diagnoze: nepietiekoša galvas smadzeņu garozas attīstība.
Lai noteiktu pareizu ārstēšanu, vispirms ir jānosaka precīza diagnoze. To var izdarīt Krievijas Zinātņu Akadēmijas Cilvēka galvas smadzeņu pētniecības institūtā Sanktpēterburgā. Institūta speciālisti pēta ar galvas smadzenēm saistītās slimības. Viņi piekrīt uzņemt Aleksandru un mēģināt noskaidrot lēkmju iemeslu, noteikt pareizu ārstēšanu un veikt galvas smadzeņu stimulācijas procedūras, ja būs nepieciešams. Šī institūta speciālisti uzskata, ka, ja bērnam ir novērojama vismaz minimāla attīstība, tad ir izredzes uz pozitīvu iznākumu.
Taču šis pasākumu kopums ir ļoti dārgs, jo viena vizīte izmaksā 2125 latus, un Aleksandrai būs nepieciešamas vairākas šādas vizītes.
Pavisam ir nepieciešami 10 626 lati.
Mazajai Aleksandrai ir jāpalīdz tieši šobrīd, kamēr viņai vēl ir izredzes ar pareizu ārstēšanu atgūt normālu attīstības tempu un atveseļoties. Aleksandras māmiņas apņemšanās cīnīties par meitas veselību ir vārdos neaprakstāma. Viņa tic, ka kādreiz izdzirdēs, kā meitiņa saka "mammu!", un ka varēs zīmēt, krāsot un rotaļāties ar savu meitiņu.
Zvanot pa tālruni 9 000 6782, Jūs ziedosiet 1 latu Aleksandas diagnosticēšanas procedūru un ārstēšanas izdevumu apmaksai.
Lai palīdzētu mazajai meitenītei uzvarēt drūmo kaiti, kas laupīja viņai smaidu, Jūs varat ziedot arī ar bankas pārskaitījumu uz kādu no zemāk norādītajiem bankas kontiem, maksājuma mērķī ierakstot "Fonds: Aleksandra Labuņko".
Rekvizīti:
Nosaukums: Biedrība "Sociāli nozīmīgu projektu centrs "Varonis""
Reg. Nr: 40008142130
Jur. adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
-SWEDBANKA- Swift : HABALV22
LV56 HABA 0551 0256 3242 3
-NORDEA- Swift : NDEALV2x
LV50 NDEA 0000 0832 0470 0
-DNB NORD- Swift : RIKOLV2X
LV79RIKO0002013211470
-CITADELE- Swift : PARXLV22
LV94 PARX 0013 4195 7000 1
paypal: [email protected]
http://varonis.lv/lv/funds/view/84
Ja jums rodas kādi jautājumi, lūdzu rakstiet uz e-pastu [email protected] .