Labā ziņa ir tāda, ka tagad ir iespējams studēt informācijas aizsardzības sistēmas ļoti tuvu Latvijai. 2009.gadā Tallinas Tehniskā Universitāte un Tartu Universitāte kopīgi sāka piedāvāt jaunu starptautisku Maģistrantūras programmu Kiberdrošībā. Šī programma studentiem piedāvā apgūt padziļinātas prasmes dažādās informācijas sistēmu drošības jomās ar iespēju specializēties aizsardzības tehniskajos vai organizatoriskajos aspektos, vai arī apvienot abus.
Igaunija jau sen ir atzīta par celmlauzi jaunāko informācijas tehnoloģiju izmantošanā ikdienas darbību atvieglošanai. E-paraksti juridiski ir spēkā jau kopš 2000.gada, un 2002.gadā Igaunijas personu identifikācijas dokumentos (identifikācijas kartēs) tika iestrādātas mikroshēmas, kas spēj izveidot šādus parakstus. Tās pašas identifikācijas kartes tiek izmantotas arī, autorizējoties dažādos sabiedriskos un privātos pakalpojumos. Elektroniski pieejamie sabiedriskie pakalpojumi ietver skolas-māju saziņas vidi, pacientu portālu, e-Nodokļu Pārvaldi un informācijas sistēmas "X-road" pilsoņu portālu, kur identifikācijas kartes īpašnieks var atjaunināt savu valstij pieejamo informāciju. "X-road" ir starpprogrammatūra starpdepartamentu piekļuvei dažādām valdības datubāzēm, kas darbojas kopš 2001.gada. Papildus e-bankām ar identifikācijas karti ir iespējams izmantot daudz citu privātā sektora pakalpojumu. Visbeidzot, Igaunija ir plaši pazīstama ar elektroniskās balsošanas iespējas nodrošināšanu 2005.gadā, ko tagad izmanto arī Igaunijas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Īpaša nozīme pienācīgā šo lietojumu darbībā ir bijusi tajos iebūvētajiem drošības līdzekļiem, kuru izstrādi atbalstīja 1990.-os gados uzsāktā Igaunijas informācijas drošības pētījumu programma. Pētījumus veicošie zinātnieki ap to pašu laiku uzsāka informācijas drošības apmācību aktivitātes.
Šāda paļaušanās uz IT risinājumiem sev līdzi nes daudz neērtību šo sistēmu kļūmes gadījumā. Igaunija to piedzīvoja 2007.gada aprīlī – maijā, kad pret Igaunijas informācijas drošības infrastruktūru no ārzemēm tika vērsts kiberuzbrukumu vilnis. Valdības, politisko partiju, banku, avīžu u.c. mājas lapas tika izvestas no ierindas pakalpojumatteices uzbrukumu rezultātā. Bet dzīve Igaunijā drīz vien atgriezās normālās sliedēs, kad sistēmu administratori pastiprināja aizsardzību, daloties datos par uzbrukumiem un slēdzot piekļuvi serveriem no tām ārzemju adresēm, kas tika identificētas kā ļaunprātīgas datplūsmas avoti. Šis incidents vēl vairāk stiprināja Igaunijas informācijas drošības speciālistu prasmes. Šie speciālisti tagad dalās zināšanās kā Kiberdrošības maģistrantūras programmas lektori.
Lai panāktu informācija sistēmu drošumu, labas zināšanas par tehniskajām iespējām ir nepieciešamas, bet nekādā gadījumā nav pietiekamas. Tās ir jāpapildina ar organizatoriskiem pasākumiem – apmācot lietotājus, skaidri definējot atbildības un atskaitīšanās struktūru. Tāpat ir vērts pazīt uzbrucēju — kāds ir tā mērķis, kādus resursus tas var sakopot, kādos apstākļos tas darbojas. Šajā programmā tas viss ir ņemts vērā, un tā nav paredzēta tikai ar IT jomu saistītu Bakalaura programmu studiju beidzējiem, bet arī tehniski domājošiem ekonomikas un dabas zinātņu programmu absolventiem. Mācību programma ietver ne tikai kursus par drošu programmēšanu, kriptogrāfiju, ļaunprātīgām programmām, uzbrukumiem un aizsardzībām tīklos, sistēmu administrēšanu, datoru kriminālistiku, bet arī par ekonomiku, vadīšanu, jurisprudenci, psiholoģiju un sabiedrību. Tāpat šī programma piedāvā profesionālās prakses iespējas Igaunijā. Tai piemērotās vietas ietver gan valsts iestādes, gan privātos uzņēmumus, un pat militārās iestādes, piem., NATO Kooperatīvās Datu Aizsardzības Izcilības Centrs (Cooperative Cyber Defence Centre of Excellence (CCD CoE)), kas tika formāli nodibināts Tallinā 2008.gadā un ko šobrīd sponsorē septiņas NATO dalībvalstis, ieskaitot Latviju.
Pateicoties dāsnam Igaunijas Izglītības ministrijas finansējumam, visiem 2009. un 2010.gada studentiem ir atcelta mācību maksa. Finansējums tika piešķirts pēc tam, kad šī Maģistrantūras programma kļuva par vienu no uzvarētājām Igaunijas "vispievilcīgāko" starptautisko izglītības programmu konkursā. Šis finansējums ļauj pat labākajiem programmas studentiem piedāvāt stipendijas.
Pēdējais šīs maģistrantūras programmas semestris ir veltīts tam, lai sagatavotu un rakstītu Maģistra darbu. Maģistra projekts parasti ietver pētniecības daļu un bieži vien arī prototipa izstrādi un izvērtējuma komponenti. Studentiem tiek piedāvāta iespēja sagatavot savus Maģistra darbus vai nu universitātē, vai iepriekš minētajos centros, vai arī kādā no diviem Kompetenču centriem, kas ir partnerattiecībās ar Tartu Universitāti un Tallinas Tehnisko Universitāti: Elektronikas, Informācijas un Komunikāciju Tehnoloģiju Kompetences Centrā (www.eliko.ee) vai Programmatūras Tehnoloģijas un Lietojumu Kompetences Centrā (www.stacc.ee). Šie divi Kompetences Centri apvieno vairāk nekā 20 uzņēmumus, kas ir iesaistīti vairāk nekā 12 R&D projektos, tādējādi sniedzot studentiem plašas iespējas īstenot savus Maģistra projektus vidē, kas apvieno akadēmisku pētniecību ar ražošanas prasībām.
Tā kā informācijas drošības speciālisti vienmēr ir ļoti pieprasīti, izglītības iegūšana Kiberdrošībā tepat blakus Latvijai varētu būt ļoti gudrs solis. 2009.gadā šādu soli spēra astoņi studenti no ārzemēm, papildinot apmēram 60 igauņu studentu lielo grupu, kas sīvi sacentās par 20 pieejamajām studiju vietām.
Prof. Tanel Tammet
Tallinas Tehnoloģiju Universitāte
Prof. Peeter Laud
Tartu Universitāte