Neizbēgami gājienu sākam Raatuse ielā, kur atrodas studentu kopmītnes – sešstāvu kuģis, kas pasažieru raibā, internacionālā sastāva dēļ veicis ne vienu vien ceļojumu apkārt zemeslodei. Katrā stāvā atšķirīgās gaiteņu krāsas diktē arī emocionālo piesātinātību, piemēram, starp traki dzelteno ceturto un mierīgi debeszilo sesto ir daudz vairāk nekā tikai viens stāvs... Tikko jaušami pamājam sargam un virzāmies tālāk pa ielu, ļoti ātri nonākot zaļajā zonā, parkā, kur uz katru staigājošo ir pa vienam piemineklim. Šeit uz gājēju pārejas nokļūstam savdabīgā pazīstamu seju plūsmā, kas tiecas šķērsot Emajegi upes dabisko plūdumu. Loka tilts Kaarsild ir ne tikai vēsturiskā centra portāls, bet arī mūsdienīgās pilsētas folkloras objekts: nerakstīts iniciācijas rituāls liek katram sevi cienošam studentam, kurš atbraucis uz Tartu apmaiņas programmā, naktī izpeldēties pilsētas strūklakā, mīlēties bibliotēkā un šķērsot Loka tiltu, ejot pāri tā akmens velvei. Lai gan statistika par to klusē, tomēr siltā gadalaikā ne mazums drosminieku iet pa tilta parabolu.
Pārejot vietējo Rubikonu, mēs nonākam Tartu sirdī – Rātslaukumā, vietā, uz kuru ved visi ceļi un aklās ieliņas. Pašlaik, lekciju starplaikā, laukums kā pēc trauksmes signāla atdzīvojas un to piepilda tie, kas mācās, un tie, kas māca. Protams, labāk, ja ir divritenis, lai netērētu laiku bezgalīgajai sveicināšanai. Laime, ka no augstā Rātsnama uz mums noraugās lielais pulkstenis, kas ik pa laikam atgādina laiku un vietu.
Nākamais šķērslis, šoreiz fizisks, gaida mūs Ülikooli un Lossi ielu krustojumā: ielu izvietojums veido aptuveni simt četrdesmit grādu leņķi, kas nodrošina rīta fizkultūru. Augšup pa Lossi, plaši vēzējot rokas, garām mūzikas skolai ar vilinošu muzikālo kafejnīcu, turklāt atpakaļceļš nesolās būt vieglāks – Doma kalna nogāze ir tik stāva, ka nākas apvaldīt kājas, lai nenokūleņotu lejā. Nedaudz ironiski šajā situācijā izskatās Eņģeļu tiltu rotājošā latīņu frāze Otium reficit vires – Atpūta atjauno spēkus. Pēdējā piepūle, pārvarot pakāpienus, un virsotne iekarota, urbāno stilu atkal nomaina flora un fauna, Toomemägi parks, kas ir līdzvērtīgs botāniskajam dārzam (tas diemžēl nav iekļauts mūsu maršrutā) un labākais gadalaiku indikators. Atrodoties šeit, jūs nekad nekļūdīsieties sezonas noteikšanā – tik kolorīti daba izpaužas šajā paaugstinājuma daļā! Sezonas metamorfozes šeit pārcieš arī citi objekti – kafejnīca Rotund siltajā laikā paplašinās ar galdiņiem zem klajas debess, bet tenisa korti, kurus redzēsim, ejot lejup pa kalna nogāzi, ziemā pārvēršas par hokeja laukumu. Mūsu pārgājiens nav ierobežots ar pārvietošanos laikā: līdzīgi milzīgajām gotu stila katedrāles drupām, ceļš iegūst nedaudz pompozu nokrāsu, un, novēršoties no ķieģeļu jomas, mums uz dažām sekundēm paveras viduslaiku Livonijas varenums un bargums.
Pārvarot Tartu senās apmetnes centru, mums atkal nepieciešams atgriezties mūsdienu pilsētā, par laimi, pa kāpnēm. Lūk, no K. E. von Baeri un Näituse ielu krustojuma jau redzama bijušā anatomikuma apaļā, dzeltenā ēka (Tartu ģeometrija izvairās no stūriem), kas kalpo par pieturvietu tērzētājiem. Pēdējā piepūle, kas pāriet skrējienā, jo otrā stāva logā jau vīd lektora siluets, – un atkal augšup, pakalnā, pēc tam otrajā stāvā, galvas mājiens sargam, un cikls noslēdzas pie 207. auditorijas masīvajām durvīm. Ar tādu (fiz)kultūras pieredzi sākas katra mācību diena.
Post scriptum vietā jāsaka, ka slāvu filoloģijas nodaļa patlaban ir mainījusi savu dzīvesvietu un atrodas Lossi ielā, kas divreiz saīsina aprakstīto ceļojumu. Tāpēc, dodoties pārgājienā, vēsturiskajam ceļam uz bijušo fakultāti vairāk piemīt svētceļojuma daba.
Andrejs Leškevičs
Vairāk informācijas var atrast: http://www.ut.ee/masters.
Ja jums ir kādi jautājumi par studiju iespējām Tartu Universitātē, nekautrējieties sazināties ar mums: www.ut.ee/ask.