Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Talsu bruncī ieaustais

Talsu novada pašvaldība kopš 2010.gada rīko konkursu Talsu novada sakoptākā pilsēta vai pagasts. Šo gadu gaitā pierādījies – pie mums dzīvo cilvēki, kuri nebaidās smaga roku darba, nebaidās būt radoši un citādi, jo zina, ka tikai tā iespējams izgaršot dzīvi un tās nianses. Piedāvājam ieskatu 2016.gada konkursa garšās.

Uz tikšanos Talsu novadā! Kuršu krogs LībagosZane un Agris Bārbali tagad ir Kuršu kroga īpašnieki. Viņi – divi rīdzinieki un četras Bārbalu meitiņas – Kuršu kroga teritoriju iekopuši pašu spēkiem, tā apliecinot mīlestību un cieņu šai videi. Līdz šim iekoptais nebūt nav viss. Saimnieki bilst – viņi zina, kā Kuršu krogs izskatīsies nākotnē. "Teritoriju papildinās bērnu laukums, lapene un grils, tiks izgaismotas varenās liepas, radot oāzes efektu, ierīkota stiklota terase, lai palielinātu svinību zāles kapacitāti. Tiks paplašināts arī stāvlaukums, jo šeit paredzēts uzstādīt elektromobiļu uzlādes staciju," pilnu muti aizrautības un entuziasma stāsta Zane, liekot apjaust, ka _Kuršu kroga brīnumainās pārvērtības ir tikai sākuma stadijā. Kā nu ne, tagad saimnieki iecerējuši piesaistīt projekta finansējumu, lai paši izveidotu konditoreju. "Cepsim maizīti," nešaubīgi apliecina Zane un Agris. Aiz Kuršu kroga fasādes slēpjas iekopti gredzenveida apstādījumi. Tos apmeklētāji labprāt izmanto par fotografēšanās vietu. Patlaban Kuršu krogā_ bieži tiek atzīmētas kāzu jubilejas un citi svētki, kuru neatņemama sastāvdaļa ir gardas maltītes. Tās uzbur divi pavāri un viens vadošais šefpavārs. Šobrīd Bārbali darbu nodrošina kopumā 14 cilvēkiem. "Pats svarīgākais ir šķīvī noturēt kvalitāti," veiksmes atslēgu atklāj Zane.Kuršu krogā iespējams ne tikai gardi paēst, bet arī pārnakšņot. Ikviens no septiņiem numuriņiem veltīts savai garšai – vaniļai, piparmētrai, laimam, čili, sālim, ķiplokam un kanēlim. Arī apgaismojums šajās istabiņās pielāgots raksturīgās garšas radītāja formām, bet matrači – īsts roku darbs. Medus citās garšās ĢibuļosJa kādam šķiet, ka viņš zina, kā garšo medus, tad viņš nav iepazinis Iritas un Aivo Dorbes izauklēto medu citās garšās! Piparmētras, šokolādes, čili, kanēļa un lavandas uz mēles tveramās notis plaukst un attīstās kopš 2008.gada. SIA Green Hive – Iritas un Aivo lolojums – šobrīd spēj piedāvāt 30 produktu klāstu, turklāt ne tikai izbraukumu tirdzniecībā, bet arī septiņos dabas un eko produktu veikalos, tajā skaitā arī Rimi tīkla Klētī. Tāpat garšas kārpiņām tiek pasniegts medus ar dažādām kaltētām ogām, sulas un sīrupi. Savukārt Iritas aizraušanās ir berzīšu jeb ķermeņa skrubju gatavošana no sāls, medus, eļļas un dažādiem sezonas ziediem."Atbalstām zaļas Latvijas ideju, šo pārliecību cenšamies parādīt arī produktu vizuālajā noformējumā, ielikt tajos mūsu dzīves attieksmi.  Mūsu īpašā iezīme ir citādais. Neesam nevienā tirdziņā redzējuši līdzīgus produktus. Tie ir mūsu izauklēti, par ko krītam un ceļamies, ceļamies un krītam. Atgriezeniskā saikne mūs mudina attīstīties un iet uz priekšu – mums garšo un gribam vēl!" dedzīgi stāsta Irita. Patlaban Iritas galvā ir jauns aizmetnītis neparastai garšas dzimšanai – medus un ķimeņu savienībai.Sezonas gardumi restorānā Serpentīns StrazdēDivi juristi, kas nu kļuvuši par kafejnīcas radītājiem un vadītājiem – tāds ir Serpentīna stāsta sākums Strazdes pagastā. Nu jau pagājuši pieci gadi, un Inguna Zaula pasmaida, sakot, ka tikai tagad izprot ēdināšanas jomu. Darbā pie datora viņa sevi vairs nevar iedomāties, bet organizējot ēdienkaršu izstrādi, galda klāšanu un izcakināšanu, kā arī dažādus mūzikas vakarus – to gan. Tā Serpentīnā uzstājies Intars Busulis, Normunds Rutulis, Ingus Pētersons, Laimis Rācenājs, Andris Ērglis un citi. "Arī paši esam kafejnīcu apmeklētāji. Šī pieredze palīdzējusi radīt šo vietu, iedvešot tajā labu atmosfēru un mājīguma izjūtu," pastāsta Inguna, atklājot, ka Serpentīnu iemīļojuši pastāvīgie klienti no dažādām Latvijas vietām. Viņi zina, uz kurieni un kāpēc šeit ierodas.Sava kafejnīca, tā ir ne tikai milzīga atbildības izjūta, bet arī brīvības garša. Lidojums, ko Ingunai šajā darbā izdevies pagaršot. Kā tas smeķē? Iespējams, tikpat sulīgi kā kartupeļu pankūkas ar sēņu mērci un cūkgaļas fileju vai panniņa ar ceptiem kartupeļiem, kāpostiem, cepeti, karbonādi un žāvēto gaļu. Tikpat gruntīgi kā kurzemnieku daba.Par ēdienu šeit domā nemitīgi, piedāvājot garšas kārpiņām sezonai raksturīgāko, tomēr klasika – tāpat kā Elviss Preslijs – ir nemirstīga: kartupeļi frī ar karbonādi. Rīgā Inguna izvēlas baudīt suši, bet no Serpentīna piedāvājuma – lasi, pildītu ar garnelēm un maskarpones sieru. "Tas ir grēcīgs," bilst Inguna. Tikpat grēcīgs kā brīvības garša. Restorānu kvalitātes olas LaucienēMājas vistu olas varētu būt viena no Laucienes pagasta vizītkartēm. Šeit jau 15 gadus ar bioloģisko saimniekošanu putnkopībā savā zemnieku saimniecībā Kalndruvas A nodarbojas Uldis Ansons. Šajos gados paveikts daudz – produkciju ar uzrakstu „Mājas vistu olas” ir iespējams iegādāties veikalu tīklos un lielveikalos MC Kvadrāts (mc2), Sky, Rimi, Stockmann un citos, tās tiek piegādātas arī restorāniem. Aizvien vairāk ļaudis pievērš uzmanību uzturā lietotajiem pārtikas produktiem, tādēļ Kalndruvu olas ir ļoti iecienītas un pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Neskatoties uz ne visai vieglo saimniekošanas sākumu, saimnieks ar uzņēmējdarbības attīstību ir apmierināts. "Ja sākumā bija grūti ielauzties tirgū, tad tagad process ir aizgājis. Mūsu produkciju negribēja tirgot ne Rimi, ne citos lielveikalos, bet pamēģinājām mc2 un pēc tam jau sāka interesēties citi, tostarp, arī Rimi," ar entuziasmu nosaka Uldis. Kalndruvās A ir vidēji no 3000 līdz 5000 Lohman Brown dējējvistas. Tās nodrošina ne tikai augstu produktivitāti, bet arī atbilstošu kvalitāti, no 3. pakāpes paceļoties līdz 1. klases kategorijas olām. Divu mēnešu laikā šeit saražo 17 tonnas olu, un vistas tiek turētas plašā fermā, brīvā, nepiespiestā atmosfērā ar izeju uz sētu. "Ja vistām nav stresa un tās netiek turētas saspiestas sprostos, tad dēj labi," apgalvo saimnieks. Desmit veidu maize LaidzēLaidzes pagasta Rugāji ir viena no Rocežu muižas kompleksa sastāvdaļām – zirgu stallis. Savukārt Aina Šteinberga ir varakļāniete, kas šeit sākusi dzīvot 1983. gadā – gadu pēc kāzām. Jau ulmaņlaikos stallis pārbūvēts par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, bet tad, kad Šteinbergi to sākuši apdzīvot, te bijis "liels bardaks un liels pīļu dīķis". Tagad tā vairs nav, bet visa teritorija aizpildīta ar ģimenes radošo garu – tas spraucas cauri visām vīlītēm un saklausāms Ainas trāpīgajā humorā un skaļajā balsī. Tomēr patiesībā stāsts ir par maizi – tik pamatīga un svēta ir Ainas nodarbošanās. Teju 30 gadus nostrādājusi izglītības iestādēs, viņa nolēma, ka laiks ir dzīvē ko mainīt. Sacīts, darīts! – un sākusi cept maizi. Savām vajadzībām maizīte cepta jau četrus gadus, bet pārdošanai – tajā skaitā arī Rīgas smalkajam restorānam Hotel Bergs – divus. Svētki – tie Ainai ir tad, kad tiek uz tirgiem tirgoties. Tad no sirds izrunājas ar katru klientu. Patlaban Aina cep desmit veidu maizi – rudzu, sēklu, rudzu ar žāvētiem sīpoliem, rudzu ar žāvētu gaļu, burkānu, ķirbju, olīvu, tomātu, našķu ar žāvētiem augļiem.. Atzīst, ka varētu iztikt arī ar pāris veidiem, ne tik plašu plejādi, bet tad pašai būtu garlaicīgi. "Esmu pieradinājusi klientus pie svaigas un siltas maizes, tādēļ ceļos ap puspieciem no rīta, lai gan man to ļoti nepatīk darīt. Savukārt vakarā mīklu mīcu vismaz divas stundas. Kādreiz pasūtīts var būt pat tikai viens mazs kukulītis – arī tādu iemīcu," saka Aina. Izrādās, vislabāk rūgstot sēklu maize, bet vissliktāk – siera maize. Tā reizēm iznāk glīzdaina. Savukārt rudzu maizes mīklu ir ļoti grūti mīcīt. To Aina dara ar rokām un noraida ikvienu ierosinājumu par tehnisko iekārtu modernizēšanu. "Šī maize atšķiras ar to, ka es to mīcu ar savu roku siltumu un siltām domām. Ja nopirkšu mīcītāju, lielāku krāsni ar mitrinātājiem, tad tā kļūs par rūpniecisku produktu," Aina uzsver.Ekskluzīvu lietu Rugājos netrūkst. Te meklējami aizmetņi  bēru muzejam un plaša seno priekšmetu kolekcija, te meklējami seno recepšu dārgumi. Nu Ainas maizes veidu plejādē uzlēkusi jauna zvaigzne – vecās Krēķenes maize. Ar žāvētu gaļu un siļķi. Piena sēta Talsos2012.gadā Talsu pilsēta kļuva par vienu konditoreju – veikalu bagātāka. Savas durvis apmeklētājiem vēra a/s Talsu piensaimnieks konditoreja un veikaliņš Piena sēta. "Mana dullā ideja," tā šo iniciatīvu raksturo uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Dainis Norenbergs. Uzņēmums nodarbojas ar piena pārstrādi, un konditoreja līdz šim neietilpa tā plānos. Norenbergs pastāsta, ka, ierīkojot veikalu un konditoreju, bija nepieciešami gana apjomīgi finansiālie resursi. Ja tie nebūtu attaisnojušies,  zaudējumus segtu pamata darba joma. Tomēr līdz tam nenonāca, tieši otrādi, Piena sēta ir viens no AS Talsu piensaimnieks veiksmes stāstiem. Veikalā un konditorejas cehā iesākumā strādāja astoņi cilvēki, bet tagad ir jau desmit nodarbināto. Vidēji dienā Piena sētu apmeklē 260 cilvēku. Ar to gan nekas vēl nav beidzies. "Esam uzsākuši projekta izveidi Brīvības ielā 19 Talsos, kur iegādājāmies zemi. Šobrīd šajā vietā plānojam triju stāvu kafejnīcu. Ceru, ka tādā veidā izdosies apmierināt visu vēlmes," teic Norenbergs un uzsver, ka tādējādi tiks palielināta konditorejas kapacitāte – būs iespējams izpildīt vairāk pasūtījumu, un arī piekļūšana kafejnīcai būs atvieglota.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!


Aktuāli


Reklāmraksti

Vairāk Reklāmraksti