Tas noskaidrojies Lemelson-MIT veiktās aptaujas laikā, kurā iztaujāti 1000 jauniešu vecumā no 16 līdz 25 gadiem, vēsta interneta ziņu vietne The Huffington Post.
Noskaidrojies, ka 60% no aptaujātajiem bez ilgas domāšanas var nosaukt vismaz vienu svarīgu iemeslu, kas liedz viņiem pievērsties eksaktajām zinātnēm. 34% atzinuši, ka viņiem par šo jomu esot "ļoti niecīgas zināšanas", 33% uzsvēruši, ka "tā šķiet pārāk sarežģīta". Savukārt 22% aptaujāto bez aplinkiem paziņojuši, ka "skolā neesot pietiekami labi sagatavoti, lai savu karjeru saistītu ar eksaktajām zinātnēm".
Lemelson-MIT programmas izpilddirektors, Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta (MIT) profesors Džošua Šulers (Joshua Schuler) gan norādījis uz pozitīvajām lietām, kas noskaidrojušās aptaujas laikā. Tā, piemēram, 80% respondentu sacījuši, ka labprāt apmeklētu apmācību kursus, kas viņiem palīdzētu kļūt radošākiem un inovatīvākiem, 47% piekrituši, ka inovāciju trūkums nākotnē var nodarīt lielu kaitējumu ASV ekonomikai, bet 22% teikuši, ka labprāt izvēlētos karjeru, kas dotu iespēju mainīt pasauli. Tas ļāvis Dž. Šuleram secināt, ka vēlme apgūt eksaktās zinātnes amerikāņu jauniešiem ir, gluži tāpat kā izpratne, cik tas ir nepieciešami. Lielākā problēma, acīmredzot, slēpjas izglītības sistēmā, kas nedod pietiekamu stimulu, lai jauni cilvēki izvēlētos šīs nozares.
Jāatgādina, ka ASV valdība ik pa laikam realizē programmas, kuru mērķis ir paaugstināt eksakto zinātņu prestižu, taču, kā saka kongresmenis Džons Klains (John Kline) - izskatās, ka tā ir vējā izmesta nodokļu maksātāju nauda. Pēc viņa domām, bez būtiskām izmaiņām izglītības sistēmā, tā arī nebūs sasniedzams prezidenta Baraka Obamas (Barack Obama) administrācijas izvirzītais mērķis - panākt, lai koledžas ik gadus absolvētu papildus 10 000 inženieri, un sagatavot 100 000 jaunus skolotājus, kuri būtu gatavi mācīt eksaktās zinātnes.