Pamatā tā ir vecāku atbildība – veidot bērna izpratni par likumsakarībām naudas lietās, veicināt patstāvību un atbildības uzņemšanos par savu finansiālo labklājību nākotnē. Vecāku rokās ir tādi spēcīgi audzināšanas instrumenti kā personīgais piemērs, kabatas nauda un bērna iesaistīšana ģimenes naudas lietu pārrunāšanā. Ģimenē gūtā pieredze veido jaunā cilvēka uzskatu sistēmu par pareizāko rīcību ar naudu. Latvijas skolēnu veiktā vērienīgā pētījumā par jauniešu attiecībām ar naudu secināts, ka 70% bērnu savus vecākus uzskata par paraugu naudas lietās un nākotnē plāno ar naudu rīkoties tieši tāpat kā viņi vai līdzīgi. Arī veids, cik bieži un regulāri vecāki piešķir kabatas naudu, veicina vai kavē bērna finanšu prasmju attīstību un patstāvību lēmumu pieņemšanā naudas lietās. Pētījums parāda, ka 40% ģimeņu kabatas naudu saviem vidusskolas vecuma bērniem dod reizi nedēļā, 20% – pāris reižu nedēļā un 24% – teju katru dienu.
Svarīgākās mācības par naudu apgūstamas, iesaistot bērnu ģimenes budžeta plānošanā. Runājot par naudas jautājumiem ģimenē, bērnam tiek dota iespēja sekot tam, kā nauda tiek nopelnīta, cik daudziem mērķiem tā tiek tērēta, kā arī nodemonstrē finanšu mērķu noteikšanu un sasniegšanu.
Diemžēl ģimenē gūtā pieredze vien nenodrošinās bērniem stabilas prasmes veiksmīgi rīkoties ar savu naudu. Pirmkārt, pašu vecāku prasmes ģimenes budžeta plānošanā ir pilnveidojamas. Otrkārt, pētījums parāda, ka kabatas nauda vidusskolēniem tiek piešķirta pārāk bieži un trūkst stingras vienošanās par ikmēneša summas lielumu, lai kabatas nauda būtu labs audzināšanas līdzeklis. Treškārt, tikai 23% ģimeņu bērni tiek regulāri iesaistīti ģimenes ienākumu un izdevumu plānošanā.
Tāpēc personīgo finanšu plānošanai būtu jārod patstāvīga vieta arī skolu programmās. Skolas uzdevums ir ne tikai papildināt ģimenē apgūto, bet nereti arī labot mantotos aplamos rīcības paraugus.
Organizējot ikgadējo skolēnu pētniecisko un radošo darbu konkursu Jaunais finanšu eksperts, nācies saskarties ar dažādām skolu praksēm jauniešu izglītošanā. Daudz atkarīgs no skolotāja iniciatīvas un paša zināšanām finanšu jautājumos. Kaut arī netrūkst labu piemēru, jādomā arī par to jauniešu daļu, kam šīs zināšanas iet secen pārāk demokrātiska skolu mācību satura veidošanas dēļ. Bez valsts teikšanas izglītības saturs skolās netaps pilnvērtīgs.
*Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore