Cik labs un cik izmantots ir klašu tehniskais aprīkojums skolās? Gaidām viedokli

Aprīkojums nekad neaizstās labu skolotāju. Neglābs ne projektors, ne tāfele, ne tviterkonts. Agri vai vēlu skolēns sapratīs, ka stundās jauki pavadījis laiku, ne vairāk. Atbalstīsim labus skolotājus!

Būtiski jau atcerēties, ka pedagogam nemaksā par to, ka viņš sagatavo stundu mājās - protams, ka tas viss ir izcili, bet tad gan vidusskolas, gan profesionālo skolu pedagogiem ir vajadzīgi asistenti, kas palīdz sagatavot šo materiālu. Ja cilvēks pēc dabas ir jauninājumu, tehnoloģiju vilināts, tad viņš protams pieliks pūles, lai pašam interesantāk, bet ja - nē..

Eiropas naudas projekti veikti ļoti nekvalitatīvi - interaktīvo tāfeļu projektori uzstādīti šķībi, ūdens krāni uzstādīti priekšā kontaktligzdām. Bez pašām interaktīvajām tāfelēm varētu iztikt, jo parasti tās izmanto kā parastas tāfeles vai projektorus. Tikai pāris reizes gadā tās izmantojam vairāk vai mazāk pilnvērtīgi. Skolotāji jūtas nedroši, lietojot tehniku un baidās salauzt, vai iemācīties lietot pilnvērtīgi eksperimentējot. Arī portatīvos datorus izmantojam nu ļoti reti. Bieži izmantojam prezentāciju skatīšanos, taču tās parasti ir garlaicīgas - melni burti uz balta fona. Reti izmantojam ES naudas plakātus un spēles. Taču ikdienišķa parādība ir norakstītu 1984. gada fizikas grāmatu lietošana, kuras tolaik maksājusi 30 kapeikas. Tāpat ir nācies izmantot 1985. gada bioloģijas grāmatu un 70to gadu herbāriju, PSRS laika preperātiem, kuriem pat nav uzlīmēti nosaukumi latviešu valodā - tikai krievu. Parasti ES un dzm materiāli ir pārāk viegli, lai tos nesaprastu vai lai tie palīdzētu saprast īsto mācību vielu, tāpēc arī tos izmanto reti. Kaitina tas, ka uz abiem vienīgajiem datoriem, kuri savienoti ar printeri, ir Linux OS, jo visiem pārējiem un vairumam skolēnu ir Windows. Taču tas vairs netraucē, jo skola liedza izmantot printeri, jo Latvijā ir bezmaksas izglītība, bet par drukāšanu bija jāmaksā 2 santīmi.

Visās pilsētas skolās izmantojam e-žurnālu, tas ir ļoti ērti. Notiek operatīva saziņa ar vecākiem, skolēniem, viss pārskatāms, nav jāmeklē pa skolu papīra žurnāls (cik ātri jau tas aizmirsies, esam ļoti pieraduši). Ērti veidot kontroldarbu analīzes, e-žurnāls tam ir labs palīgs, nav kā senāk, kad katru reizi bija jāatceras Exel tabulas. Skolotāji - mani kolēģi - noteikti izmantotu projektoru katrā stundā, ja vien mums visiem tas būtu...

2014. gada 25. februāris PIKC „ Rīgas Valsts tehnikums” ar šo mācību gadu atver Jauno ķīmiķu skolu (JĶS). Skolas mērķis ir nostiprināt un padziļināt skolā apgūtās ķīmijas zināšanas un prasmes. Kā galvenie skolas uzdevumi izvirzīti - veicināt skolēnu interesi un motivāciju apgūt ķīmiju, pilnveidot skolēnu pētnieciskā darba un IT izmantošanas prasmes un, protams, popularizēt mācības Rīgas Valsts tehnikumā. Skolas darbu organizē tehnikuma Ķīmijas un enerģētikas nodaļas skolotāji, un kā palīgi darbosies vecākā kursa audzēkņi. Jauno ķīmiķu skola cer uz veiksmīgu sadarbību ar vispārizglītojošām mācību iestādēm. JĶS aicina piedalīties vispārizglītojošo skolu 8. un 9. klašu skolēnus, bet var pieteikties arī jaunāko klāšu skolēni. Skolas dalībniekiem ir noteikti pienākumi, pirmkārt, regulāri un aktīvi piedalīties JĶS nodarbībās, ievērot darba drošības noteikumus, veikt mājas darbus un sagatavoties nodarbībām. Nodarbībās skolēni veiks pētnieciskus darbus un eksperimentus, piedalīsies semināros un diskusijās. Paredzēts, ka vienu reizi mācību gadā notiks „Jauno ķīmiķu forums”. Pētnieciskā darba aktīviem dalībniekiem paredzētas balvas. Nodarbības notiks vienu reizi mēnesī Rīgas Valsts tehnikuma ēkā, Kr. Valdemāra ielā 1c, Rīgā. Informācija par JĶS nodarbību vietu un laiku, nodarbību tematiem, mācību materiāliem publicēs skolēniem pieejamā mācību vidē Mykoob vietnē un RVT mājas lapā - www.rvt.lv. Lai kļūtu par JĶS dalībnieku ir jāaizpilda anketa, kuru var saņemt tehnikuma kancelejā. Informācija pa tālruni 20370858, vai e-pastu: [email protected].

Mans kabinets ir labi nodrošināts ar tehniku- ir dators, projektors, interaktīvā tāfele ( neesmu ne bioloģijas, ne ķīmijas, ne fizikas, ne matemātikas skolotāja). Mūsu skolā ( kas ir Rīgas mmikrorajona skola) nodrošināti ir ļoti daudzi kabineti. Mazāk ar interaktīvajām tāfelēm, bet dators+ projektors ir lielākajā daļā kabinetu. Bez tam- skolā ir arī pieejamas dokumentu kameras, balošanas iekārtas. Taču ir problēma ar tehnikas remontu- ja projektoram saplīst lampiņa ( manā kabinetā tas notiek aptuveni reizi pusotrā, 2 gados), tad pie jaunas tikt var tikai ilgākā laika psomā- ja tas notiek finansu gada beigu pusē ( man lampiņa saplīsa oktobra vidū), tad līdzekļus jaunas iegādei skola iegūs tikai martā- diemžēl budžeta iestādēm, skolām, nav brīvu finansiālu līdzekļu, lai ātri un operatīvi nomainītu lapiņu ( cena- 150- 200Ls)... Un te nav runa par to, ka skola neprot plānot līdzekļus, bet gan par to, ka sistēma ir tāda, kas tik vienkārši neļauj iegādāties tik lielas summas pirkumu. Projektoru izmantoju ļoti daudz- gandrīz katrā stundā. Tāpat kā interaktīvo tāfeli. Protams, materiālu sagatavošana ir milzīgs un nepamaksāts ieguldītais darbs. Un atkal jārunā par skolotāju misiju un to, cik daudz darba tiek padarīts par velti tīri tāpēc, ka gribas, lai skolēniem stundās būtu interesantāk. Vai beidzot nevajadzētu skolotāju darba kvalitāti vērtēt arī pēc izveidoto materiālu daudzuma un kvalitātes ( viens no kritērijiem darba kvalitātei), nevis pēc spējām pierakstīt papīru kalnus ( kvalitātes pakāpes).

Es jau rakstīju - esošie līdzekļi tāfele un krīts , vai nav tā kā pa maz mūsu datorizētajā laikmetā.Tad labāk būtu teikt, ja mums būtu atskaņotājs varētu kādu pasaku paklausīties...

Arī mūsu skolā ir tikai dators, tāfele un krīts, arī mums kā jau sākumskolas skolēniem nekas vairāk nepienākas. Magnetafonu atnesu no mājām, kaut kā jāuztur klases tehniskais nodrošinājums, jo pašvērtējumā ir jāatskaitās ar kādiem tehniskiem līdzekļiem mēs papildus strādājam, būtu mājās projektors - stieptu arī to.

no Jēkabpils. Dabaszinību kab.par Eiropas naudu ir ar digitālajām tāfelēm, kuras tiešām ikdienā tiek izmantotas. Ir arī gatavi mācību materiāli. BET es neesmu dabaszinību skolotāja. Man ir pieejams pārnēsājamais projektors, kuru dalām vairākas skolotājas (ir gadījumi, kad tas ir jau "aizņemts"). Prezentācijas jāveido, protams, pašām. Vai tās veido skolēni. Ļoti maz izmantojamu gatavu mācību materiālu - prezentāciju, veidot pašam - tas ir miiiiilzīgs laika patēriņš, ja par to maksātu, taisītu daudz biežāk. 5 min materiālam, kamēr sameklēju un skaisti salieku zīm., attēlus, video, paiet viss vakars. Tas nav normāli! Ļoti derētu projektors klasē pie griestiem, lai netraucē klasē sēdošajiem skolēniem un lai varu ieslēgt, kad vēlos, nevis starpbrīdī vadus kabināt klāt, kabināt nost, lūgt , lai priekšā sēdošie pārsēžas citos solos... Mākslas filmas skatāmies, bet tās ir pirātiskās, jo vai tad skolām kāds ir piešķiris licencētas filmas?

Kāpec runā tikai par skolām?!! PII - pirmskolās izglītība nav interešu loks? Jo 5-6 ga'digiem bērniem ir oblīgātā izglītība. Rīgas PII ir vairāk kā 100 PII iestādes, bet tajās nav iespējams atras interaktīvās tāfeles, pat ne projektorus. Tāpat mācību līdzekļi aprobežojas ar drukāto literatūru, rotaļlietas, plastalīni tiek gādādi no vecāku naudas. Bet kā bērniem mācīt par gaismu, skaņu u.c. dabaszinātnēm bez jebkāda aprīkojuma?!

Parakstu vākšana bērnu aizsardzībai «Dzimta» Referendums Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā — par homoseksuālisma propagandas aizliegšanu bērniem. 2013. gada 9. decembrī oficiāli tiek sākta parakstu vākšana par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Savu parakstu var nodot līdz 2014. gada 30. septembrim.

Manā klasē ir tikai dators un parastā tāfele, uz kuras varam rakstīt ar krītu. Vajadzības gadījumā bērni pieiet pie datora, lai paskatītos informāciju, attēlus vai kādu video. Tik ļoti vajadzētu vismaz projektoru.... Skolas vadībai šķiet, ka mazo klašu skolotāji pārāk daudz grib.... Jelgava.