Sākotnēji kartīšu sistēma ieviesta vienīgi sporta nodarbībās. Metode izrādījās veiksmīga, un, atklājot tās iedarbību, skolas vadība nolēma, ka šo metodi varētu pielietot it visās mācību stundās. «Tas ir veids, kādā veicināt drošību un uzlabot atmosfēru klasē,» skolas direktore Karīna Hulstkāra stāstīja The Local.
Kartītes darbojas pēc līdzīga principa kā futbola laukumā, kur dzeltenā kartīte kalpo kā brīdinājums, bet sarkanā - kā izraidījums no laukuma, šajā gadījumā nodarbības. Ja skolēns traucē stundu, nepilda skolotāja norādījumus vai mācību laikā nodarbojas ar pavisam ko citu, viņš saņem dzelteno kartīti. Ja izdarīti smagāki pārkāpumi, skolēnam piešķir sarkano kartīti, un viņam jāatstāj klase. Par to katru reizi informē arī bērna vecākus. Tiklīdz skolēns savāc trīs sarkanās kartītes, vecākiem līdz ar pašu bērnu jāierodas skolā uz pārrunām.
«Vēl ir pāragri spriest par to, cik tas ir efektīvi, jo pagājušas tikai pāris nedēļas,» uzsvēra direktore, norādot, ka sākums ir daudzsološs. Taču vēl vairākas mācību iestādes ieviesušas līdzīgas metodes, lai nodrošinātu kārtību skolas solos un gaiteņos.
Lai gan Zviedrijas plašsaziņas līdzekļus pēdējā laikā pāršalkušas ziņas par disciplīnas trūkumu skolās, fizisku un emocionālu vardarbību pret vienaudžiem, kā arī cieņas trūkumu pret pasniedzējiem, paši skolotāji mierina, ka problēma ir pārspīlēta. Taču viņi atbalsta jaunās ieceres disciplīnas nodrošināšanai un norāda, ka sakārtota un droša, cieņpilna vide sekmē mācību procesu.
Stingrāku kārtības regulējumu mācību iestādēs atbalsta arī sabiedrība. Kā vēsta pētījumu institūta SIFO sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, katri seši no desmit zviedriem domā, ka šim jautājumam valsts politiķiem būtu jāpievērš sevišķa uzmanība kā sociālai problēmai. Ne viens viens norāda, ka skolotājiem jāpiešķir tiesības bērniem piemērot pēcstundas vai konfiscēt mobilos tālruņus, ja tie novirza uzmanību no mācību procesa.
«Sabiedrībā valda spēcīgs atbalsts tam, ka skolotājiem vajadzētu dot lielāku vaļu, lai veicinātu labu darba vidi,» skaidroja Zviedrijas Skolotāju arodbiedrības prezidente Meta Hjeknere. Viņa uzsver, ka nepieciešami valsts līmenī vienoti likumi šajā jomā, kādu šobrīd Zviedrijā nav.