Mana ēnu diena bija 18.februārī (jo 15.februārī slimoju) un sākās 9:00, bet beidzās 16:00. Tāds ir klīnikas darba laiks sestdienās. Katru otro dienu ārstes mainās. Katram pacientam ir savs dokuments, bet tiem dzīvniekiem, kuriem bija trakumsērga, ir speciāla pase, kurā ir potes, numuri, zīmogi, paraksti.
Klīnikā ir trīs telpas - veikals, apmeklētāju telpa, operāciju telpa. Cilvēki nāk, pierakstās, saka, kādas ir dzīvniekiem problēmas. Ārste iedod barību vai tabletes slimajam dzīvnieciņam. Saimnieks, nākot pēc dzīvnieka, saņem dāvanu savam mīlulim - barību vai zāles. Tas ir par varonību operācijā vai izmeklējumā. Visus instrumentus nomazgā, un rūpējas par sterilitāti. Ārstam žurnālā jāraksta pacienta vārds, gadi, saimnieka vārds, uzvārds, adrese un problēma, kāda viņam bijusi. Zālēm ir speciāli plauktiņi. Ir tādas zāles, kam jāatbilst dzīvnieka svaram.
Visiem mazajiem pacientiem dakterīte palīdzēja ar mīlestību un iejūtību. Pēcpusdienā pēc "ēnošanas" es devos mājās, bet daktere Maruta vēl uzkopa telpas nākošai dienai. Pēc tam viņa devās mājās uz Vecumniekiem. Tur viņai ir ferma un mīluļi-zirgi!