Pirms Ēnu dienas nodarbības šīs skolas otro un trešo klašu audzēkņi jau nedēļu trenējušies, velkot virvē viens otru uz īsām plastmasas slēpēm, lai iegūtu pamatiemaņas braucienā aiz vilcējspēka. Ēnu dienā uz skolu pēc skolotāja Aleksandra lūguma atbrauca viņa bijušie audzēkņi un viņa vadīto skijoringa sacensību dalībnieki ar visraibāko skijoringa vilcējtehniku – kvadraciklu, apvidus enduro motociklu, motorolleru. Bērniem izvēles iespēju netrūka, gaidot uz savu kārtu līdz 15 cilvēku garās rindās.
Iepriekš gūtā pieredze visai lēnajos braucienos virvē aiz skolasbiedriem tagad noderēja, lai droši turētos arī mototehnikas aizmugurē (gan arī ne pārāk ātri) pa 200 metrus garo trases aplīti skolas pagalmā. Skatītāju rindās varēja redzēt arī bērniem uz skolu pretī atnākušos vecākus un skolas policisti, kura teicās labprāt gribējusi pati izmēģināt arī savus spēkus. Nodarbības noslēgumā ar bērniem tika apspriesta iespēja turpmāko nodarbību dienās sarīkot Igaunijas neatkarības atjaunošanas dienai veltītas klašu un skolas ekipāžu čempionāta sacensības "duetskijoringā" uz slēpēm aiz klasesbiedra – pilotvilcēja.
Šādās nodarbībās kā sadabīgā "inkubatorā" tiek gatavota nākošā maiņa skijoringam, par kura masveidības un popularitātes fenomenu brīnās visās kaimiņvalstīs un kurš pēc skolotāja ierosinājuma iekļauts arī Rīgas - 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas gada ieskaņas pasākumu programmā kā Rīgas skijoringa karnevāls uz Daugavas pilsētas centrā. Arī divas pasaulē pirmās grāmatas (tās sarakstījis skolotājs Aleksandrs Briedis) par skijoringu radušās Latvijā, kura pamatoti uzskatāma par pasaules motoskijoringa lielvalsti (citās valstīs tas notiek, pamatā suņu, zirgu un ziemeļbriežu vilcējspēku izmantojot).
Skolotājs pastāsta, ka jau senāk šajā ēkā pēc pamatskolas likvidēšanas darbojies starpskolu mācību kombināts un pie tā izdevies izveidot mopēdistu pulciņu, no kura bijušajiem audzēkņiem tagad daudzi palīdz pašreizējā darbā.
Pēc toreiz pastāvošajiem interešu izglītību regulējošajiem normatīviem pulciņa vadību bijis iespējams uzticēt pat darboties gribošam tehnikuma audzēknim, kamēr tagad šādam risinājumam "šķērsām sabūvētas" Ministru kabineta noteikumu birokrātiskās barjeras. Tās paredz speciālista – pedagoga ar augstāko izglītību "nokrišanu no debesīm" šajā darbā bez mazākās apjēgas un konkrētās ieinteresētības. Praktiski tas nozīmē šāda pulciņa neiespējamību vispār, jo, lai kļūtu par tā vadītāju, viss jāapgūst no pamatiem, vislabāk – no audzēkņa pārtopot vadītājā. Piedevām vēl šīs barjeras atgrūž jauniešus no saturīgas un mērķtiecīgas nodarbinātības iespējām, par ko pašreiz īpaši norūpējusies Barrozu uz Latviju speciāli atsūtītā analītiskā darba grupa.