Dažkārt šīm padomēm pārmet, ka tās nodarbojas tikai ar naudas vākšanu, bet citreiz savukārt skolu direktori nav mierā ar pārāk aktīvu vecāku iejaukšanos izglītības procesos. «Trūkst īstas skaidrības, kāda tad ir tā labā prakse,» saka Latvijas Vecāku kustības (LVK) pārstāve Evisa Stankus.
Tālab šomēnes notika vecāku, skolotāju un skolu vadības aptauja, lai apkopotu labās prakses piemērus un abas puses saprastu, kā viena otrai var palīdzēt. «Galvenais ir savstarpēja uzticēšanās,» saka Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle. Viņas vadītās skolas vecāku padome savu veiksmīgo darbību lielā mērā izskaidro ar direktores aktivitātēm.
Ar direktoriem pa labam
No sarunām ar vairāku skolu direktoriem var noprast, ka pret vecāku aktivitātēm viņi ir atvērti, tomēr skaļa un agresīva pretenziju paušana pie problēmas risinājuma visdrīzāk nenovedīs. «Man savos nu jau 26 gados skolā ir bijuši ļoti dažādi vecāki - ir nākuši gan ar idejām, gan ar kritiku, bet parasti bez ķērkšanas. Kaut gan kāds bļāvējs jau vienmēr būs,» stāsta Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas direktore Laima Grebska. Pašreizējai vecāku padomei viņa velta atzinīgus vārdus - no pašvaldības tā esot izcīnījusi bezmaksas zupu visiem skolēniem (kuru skolā ir ap 200), un ik gadu tās pārstāvji piedaloties arī skolas karnevāla rīkošanā. Bļāvēju šīs padomes vidū neesot - ja ir kādas pretenzijas, tad tās vienmēr tiekot izklāstītas korekti. Vaicāta, vai ir kāda joma, kurā varētu sagaidīt lielāku vecāku pretimnākšanu, L. Grebska atbild - ir gan. Viņa vēlētos, lai vecāki vairāk sekotu līdzi tam, vai bērns ir salicis skolas somu un vispār ieradies skolā.
Atrast kopīgu valodu parasti ir sarežģītāk tieši ar jaunās paaudzes vecākiem, atzīst Rīgas Juglas vidusskolas direktore A. Melle. «Jaunās paaudzes vecāki ir ļoti ambiciozi un vēl savam bērnam to labāko. Tomēr citreiz tas ir ļoti grūti, jo viņi redz tikai savu bērnu, bet neredz visu kontekstu. Tajā pašā laikā mums tas ir arī tāds dzinulis,» stāsta direktore. Šobrīd administrācijas un vecāku padomes starpā valdot savstarpēja uzticība - vecāki paļaujas uz skolotāju mācību metodēm, bet skolai nav jālauza galva par vecāku iniciatīvām vides uzlabošanā.
Jēkabpils Valsts ģimnāzijā vecāku padome nodarbojas gan ar saimnieciskiem, gan izglītības satura jautājumiem. Kad vecā skolas radiotranslācijas sistēma draudēja pārstāt skanēt, vecāki esot sarūpējuši jaunu, stāsta direktora vietniece Rita Kļaviņa. Paralēli tam vecāki atraduši arī laiku, lai spriestu par piemērotāku stundu sarakstu. Šogad vecāki panāca, ka krievu valodas stundās skolēni tiek dalīti divās grupās - tie, kuri brīvi runā krieviski, un tie, kuri knapi boksterē. «Tagad ir pilnīgi cita strādāšana,» saka R. Kļaviņa.
Reizēm pielaiž pie budžeta
Latvijas Vecāku kustības pārstāve Evisa Stankus stāsta, ka direktoru attieksme mēdzot būt ļoti atšķirīga. Reizēm sadarbība neesot pārāk veiksmīga, bet ir arī skolas, kurās direktori vecākus pielaiž pat pie budžeta veidošanas. Vecāku padomju spēks nereti neesot pienācīgi novērtēts. Ja skolai nepieciešams atbalsts no pašvaldības, kā, piemēram, zupa Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas gadījumā, tad vecāku balss būs daudz skaļāka par skolas administrācijas lūgumiem.
Lai saprastu, kādā veidā vecāki ar savām aktivitātēm var palīdzēt skolas attīstībai, Vecāku kustība decembra sākumā iesāka desmit dienu ilgu aptauju. Visas atbildes brīdī, kad tapa šis raksts, Vecāku kustībai vēl nebija izdevies apkopot, tomēr viens ir skaidrs - šķērslis aktīvu vecāku iniciatīvām nereti esot informācijas trūkums. «Būtu labi, ja vecākiem būtu pieejams informatīvs buklets vai kādā skolas pasākumā, piemēram, pirmajā mācību gada sapulcē, vadība izstāstītu, ko nozīmē dalība padomē, un uz padomi neviens neietu «piespiedu kārtā», bet gan ar patiesu vēlmi darboties,» uzskata E. Stankus. Tomēr kūtrums esot sastopams arī no skolu puses, jo bieži tās neizmanto vecāku palīdzību ikdienas darbu veikšanā. Kompetenti vecāki var ne tikai palīdzēt ar dažādām «papīru būšanām», bet arī rakstīt projektus, lai viņu pašu bērni iegūtu bezmaksas iespēju piedalīties dažādos pieredzes apmaiņas pasākumos.
Skolu vecāku padomju priekšsēdētāju viedokļi
Dzintars Markus, Rīgas Juglas vidusskolas vecāku komitejas priekšsēdētājs:
Rīgas Juglas vidusskolas vecāku komitejas kārtība ir tāda, ka katra klase izvirza vienu vecāku pārstāvi un viņi visi sanāk kopā komitejā. Skolā darbība notiek abpusēji – gan no vecāku, gan skolas puses. Ja skola kaut ko plāno, tad par to informē vecākus. Ja vecākiem kaut kas ir uz sirds, tad mēs par to stāstām skolai. Komitejas sapulces protokolē paši vecāki, un protokoli pēc tam tiek nodoti skolas vadībai. Tātad vadība var redzēt, ko vecāki ir izdarījuši un par ko ir sprieduši. Mēs daudz izmantojam arī modernās tehnoloģijas, lai sazinātos ar skolu.
Vecāku komiteja ir vecāku komiteja, tā nevar pāraugt ambīciju īstenošanā, un izglītošanas darbs ir jāatstāj profesionāļu rokās. Mēs nevaram iet un teikt: «Skolotāj, tu darīsi tā vai šitā.» Mēs varam kaut ko ieteikt, un skolas vadība vecākos parasti arī ieklausās. Kā vecāki mēs esam panākuši, ka pie skolas tiek ierobežota transportlīdzekļu stāvēšana, jo līdz tam iela bija pilna ar automašīnām un vecākiem nebija iespējams piebraukt pie skolas, lai izņemtu bērnus. Skolā arī izskatīja jautājumu, vai vajadzētu atteikties no dienasgrāmatām [papīra formātā], jo vadībai bija tāda ideja. Vecāki argumentēja, kāpēc nevajag, un dienasgrāmatas saglabāja. Mums ir brīva diskusija ar skolu. Šī sadarbība ir izveidojusies, pateicoties skolas direktorei. Viņa ir ļoti atvērts cilvēks.
Rīgas Juglas vidusskolas vecāki:
panākuši, ka pie skolas tiek ierobežota transportlīdzekļu stāvēšana, lai vecāki var piebraukt pie skolas un izņemt bērnus;
- pierunājuši skolas vadību saglabāt dienasgrāmatas papīra formātā.
Maruta Blūma, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas vecāku padomes priekšsēdētāja:
Skolas padomes mērķis ir viens – sekmēt skolotāju, skolēnu vecāku, skolēnu un pašvaldības sadarbību, lai nodrošinātu izglītības programmu kvalitatīvu īstenošanu. Ja ir bijusi nepieciešamība, esam arī iesaistījušies naudas līdzekļu vākšanā konkrētam mērķim. Tomēr vecāki, kuri darbojas skolas padomē, labprātāk atturas no šāda veida aktivitātēm. Pirms pāris gadiem vecāki arī balsoja pret skolas fonda izveidi, kurā tiktu regulāri vākti naudas līdzekļi skolas vajadzībām. Lielāks atbalsts ir ārpusstundu aktivitātēm. Piemēram, katru gadu piedalāmies skolas karnevālā, tajā ir ne tikai bērnu priekšnesumi, bet arī vecāku uzstāšanās, kas arī ir sava veida atbalsts un līdzdalība. Ļoti patika arī radošās darbnīcas, kurās varēja piedalīties vecāki kopā ar bērniem, piemēram, gleznot, gatavot putnu būrīšus, lelles, konfekšu pušķus vai sportot. Sekojam līdzi ēdināšanas pakalpojumu kvalitātei. Šeit sāpīgs jautājums ir cena, kas daudziem vecākiem ir par augstu, īpaši tiem, kuriem skolā mācās vairāki bērni. Daļēju risinājumu tam atradām, ar pašvaldības un skolas atbalstu ieviešot bezmaksas zupu visiem skolēniem. Šogad esam pateicīgi Neretas luterāņu draudzei, kas nodrošina mūsu bērnus arī ar maizīti. Kā jebkuru sistēmu, arī izglītības sistēmu var pilnveidot, tāpēc, domāju, vecāku viedoklis ir ļoti svarīgs un vērā ņemams. Šobrīd domājam par vidusskolas programmas papildināšanas iespējām ar profesionālo izglītību.
Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas vecāki:
- izcīnījuši bezmaksas zupu visiem skolēniem;
- ik gadu piedalās skolas karnevāla rīkošanā;
- domā, kā vidusskolas programmu papildināt ar profesionālo izglītību.
Agita Pleiko, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas vecāku padomes priekšsēdētāja
Samērā labā vecāku iesaiste Jēkabpils Valsts ģimnāzijas dzīvē lielā mērā vispirms ir pašu vecāku nopelns – vēlme būt informētiem par skolu, kurā mācās viņu bērns, kā arī vēlme vismaz kaut kādā apjomā piedalīties šīs mācību iestādes dzīvē. Protams, nav mazsvarīgi, ka skola ir atsaucīga šīm vēlmēm, iet uz dialogu un sadarbojas arī citādi, respektējot vecāku viedokļus. Lai gan klaji neievērot tos vairs jau vienkārši nevar – nav jau vairs padomju laiks! Mazsvarīga nav arī personību ietekme – gan tās, kas atrodas skolas vadībā, gan otras, kas pārstāv konkrētās skolas vecākus. Skolas padomes vadībā esmu neilgi, lai arī pašā padomē gan jau ilgstoši – šogad JVĢ beigs jau mans ceturtais dēls. Sākotnēji tiešām bija vēlme vecākus iesaistīt pārsvarā saimniecisku, varbūt arī ārpusstundu aktivitāšu jautājumu risināšanā. Un, tikai pateicoties nopietnai un pastāvīgai toreizējās skolas padomes priekšsēdētājas interesei arī par mācību darbu, mācīšanas metodiku un lomu šajos procesos, vecākus sāka respektēt. Tomēr vēl joprojām šai jomā ir ko vēlēties. Ja ir vēlme nopietni iesaistīt vecākus, skolu padomēm jākļūst respektējamām, un to var panākt ar diviem priekšnoteikumiem. Pirmkārt, ja to darbā iesaistās zinoši vecāki, bet viņi nāks tikai tad, ja redzēs jēgu ieguldīt savu visdārgāko resursu – laiku. Otrkārt, skolu padomēm tiek piešķirtas lemšanas tiesības un padomes priekšnieka amats, iespējams, ir pat atalgots. Bet šīs idejas, šķiet, pat ministram Ķīlim ir pārāk revolucionāras.
Jēkabpils Valsts ģimnāzijas vecāki:
- sarūpējuši skolai jaunu radiotranslācijas sistēmu;
- piedalījušies spriešanā par piemērotāku stundu sarakstu;
- panākuši, ka krievu valodas stundās skolēni tiek dalīti divās grupās pēc zināšanu līmeņa.
Raksts publicēts 19. decembra Skolas Dienā.