Iespējamās misijas lecīgums tracina skolotājus

IM kopumā ir ļoti laba ideja, taču nav grūti par ES naudu uzrakstīt projektu tālāk jau neviens neseko kādiem mērķiem nauda tiek izlietota. Pati piedalījos atasē, tāpēc zinu, kā tas notiek īstenībā. 3. atlases kārtā mani pārsteidza, o dodoties uz tā saucamo ofisa vietu,es redzēju pusremontētu dzīvokli ar krāmiem, kas sagrūsti pa malu malām. Apļveida galda vietā (no e-pasta) bija 3 parastie kopā sastumti kopā, dēļ kā uz stūri sēdošajiem nācās rakstīt uz lapām, turot tās klēpī. Piestiprināt stundas laikā rādāmos materiālus (e-pastā norādīts, ka varēs) nācās stiprināt pie sienas ar ātrumā sagrāpstītu skoču, jo nekas nebija sagatavots. gatavošanās lomu spēlei notika sēžot virtuvē, blakus galdam, kur stāvēja tējas un uzokožamie,manuprāt varētu iekārtot atbilstošu telpu,nevis no sērijas,nav īsti kur likt. Un tā saucamā žūrija bija sievietes(ar 3 dienu copēm, bez kosmētikas un mājas drebēs, es atvainojos, bet izskatam ir nozīme, it īpaši,ja darbs notiek ar cilvēkiem, un vēl vērtēšana, kādu piemēru es lai ņemu?), kas nosaucot savu vārdu vvienkārši sēdēja un kaut ko rakstīja, tik pat labi varēja padomāt, ka tur sēž vienkārši garāmgājēji. Koptēls ir tāds, ka tur strādā ļoti līdzīgi cilvēki jau vizuāli- bez harizmas, pelēki un uzticību neraisoši, varētu pat teikt nūģīgi. Ļoti nenopietna atmosfēra un kantoris tas bija. Biju šokētu- vai tāda ir ideja par jaunajiem skolotājiem,kas ieviesīs jaunas mācīšanās metodes?Pēc 3. atlases kārtas man atnāca e-pasts, kurš sastāvēja no pārkopētiem teikumiem kopā saliktā tekstā, kur katrs teikums bija rakstīts savā fontā, es atvainojos,bet tā ir vizītkarte, kādu iespaidu iestāde par sevi atstāj. Nav brīnums, ka ar jaunajiem IM iesauktajiem nav iespējams sazināties, sedz savu uzpūsto labklājību. Tie nav jaunie skolotāji, bet padomju stila cilvēki ar spēcīgu louzungu un korupciju.

Solotājas darbs ir parasti histērisks un reizē nenovērtēts un mazapmaksāts, tāpēc vēl jo histēriskāks. Par skolotājiem vīriešiem nav jārunā, jo tādu vnk nav.

Kaut tas Kungs palīdzētu skolai atbrīvoties (vismaz daļēji nokratīties)no drausmīgās papīratskaišu un pārējās birokrātijas,par ko,vēl ministres rangā esot, šausminājās Ina Druviete... Jebkuram normālam ienācējam no tās sametas nelabi...

Vecā Tekla aicina jaunos balstīt. Jaunajiem - degsme, vecajiem - dzīves gudrība. Par iekļāvienu kolektīvā gan būtu jāpadomā šim kolektīvam, nevis jaunajam cilvēkam, kuram savas psiholoģiskās grūtības. Nav slikta arī doma par darbaudzinātāju, (jā, kā padomju laikos! Nu un tad?) Šie pārgalvīgie cilvēki ir bagātība jau ar to vien, ka viņi ir. Gan jau gadīsies kādi ekscesi, bet pasaule tāpēc nesagāzīsies.

Es priecātos, ja manam bērnam kādu priekšmetu mācītu iespējamās misijas skolotājs. Nenoliegšu, ka ir arī ļoti daudz labu skolotāju, bērni to saprot un novērtē. Vērtē arī negatīvi ar vārdien: ''Zini, kāda viņa ir? Viņai nepatīk mācīt bērnus un viss vienalga.'' Nu, ko lai saka? Sūdzēties nedrīkst. Nevar iet pret skolu, tā nav pieņemts, tas nenesīs neko labu, drīzāk otrādi. Skolai pašai vajadzētu zināt, kādi ir viņu skolotāji.

Redziet, cik izcili raksts parāda SKOLU GAISOTNI! Pilnīgi nav nekādas starpības vai IM cilvēks ienāk skolotāju kolektīvā vai vienkārši kā jauns skolotājs, kurš pieņemts darbā! Kāds direktors, tādi darbinieki un ne tikai skolās! Skolas ir konservatīvas un nav brīnums, ka no tā ir visas citas izrietošās sekas! Es nostrādāju kā jauna studente skolā 8 gadus un aizgāju ar prieku sirdī. Tikai ļoti žēl bija pašus skolēnus un vecākus, ka atvadoties sirsnīgi izraudājāmies un tas nekas, ka veselu gadu biju dēļ viņiem vēl palikusi. Pēc tam vecāki teica, ka daži raudāja vairākas stundas. Ehhh Cieš tikai skolēni un vecāki.... Būtu vara -taisītu savu skolu!

Visādas misijas ir jauka padarīšana, ja tās netraucē apgūt galveno - zināšanas