Vai šo faktu ņem vērā vecāki, palīdzot savam bērnam izvēlēties turpmāko izglītības virzienu? Izskatās, ka ne. Latvijā tikai nedaudz vairāk par 20% pamatskolas beidzēju izvēlas profesionālo izglītību. Visbiežāk minētie iemesli: tai ir zems prestižs; ne vienmēr tas, ko māca skolā, atbilst darba devēja prasībām; darba vietu trūkums; pašvaldību ieinteresētība saglabāt savā teritorijā vispārizglītojošās skolas ar pietiekamu skolēnu skaitu u. tml.
Bieži kā atruna skan, ka tik jauns cilvēks vēl nesaprot, par ko kļūt, arī vecāki ir neziņā, kādu karjeras virzienu ieteikt, lai nākotne būtu veiksmīga. Tāpēc tiek nolemts turpināt izglītību vidusskolā, neskatoties uz to, ka dažam labam jaunietim nemaz tik labi nepadodas un arī neinteresē teorijas apguve, bet labāk patīk praktiski darboties. Vidusskolas savukārt savu pamatuzdevumu saskata mācību priekšmetu apguvē – ne tik daudz lai tie ietekmētu apzinātu karjeras virziena izvēli, bet gan lai jaunietis sekmīgi nokārtotu CE.
Šo situāciju var mainīt, vecākiem sadarbojoties ar skolu un konkrēti – ar profesionāli sagatavotu karjeras konsultantu. Jau pamatskolēnam jāpalīdz izprast, kas viņu visvairāk interesē, kas vislabāk padodas, kādam darbības tipam bērns ir vairāk piemērots, un attiecīgi izvēlēties tālāko izglītību. Bet te atkal ir problēma. 2012./2013. mācību gada sākumā tikai 54 Latvijas skolās strādā profesionāli sagatavots karjeras konsultants, un tam atkal ir vairāki it kā attaisnojoši iemesli – trūkst naudas skolas budžetā, izpratnes par karjeras konsultanta misiju, pašu konsultantu konkrētā vietā, ir citas prioritātes.
Ņemot vērā to, ka jaunajiem karjeras konsultantiem ne vienmēr ir pietiekama pieredze šajā darbā, Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) palīdz viņiem apgūt gan mūsdienīgas metodes karjeras izglītības īstenošanā, organizējot seminārus, gan nodrošina informatīvo atbalstu par visa veida izglītības iespējām Latvijā datubāzē www.niid.lv, vietnē www.profesijupasaule.lv. Savulaik ESF līdzfinansētā projekta KIPNIS ietvaros izstrādāti ieteikumi karjeras izglītībā vispārizglītojošajās un profesionālās izglītības iestādēs.
Vai šie rīki un materiāli skolās tiek arī izmantoti? Lielā mērā tas atkarīgs no vietējās izglītības pārvaldes un skolas vadības ieinteresētības. Pēdējos gados novados radusies daudz lielāka izpratne un vēlme risināt jauniešu karjeras atbalsta jautājumus. Taču jāapzinās, ka tikai profesionāls karjeras konsultants var palīdzēt ikvienam labāk izprast sevi, savas intereses, spējas un atrast informāciju, kā tās savietot ar iespējām, kā plānot un īstenot savus karjeras mērķus. Tāpēc karjeras konsultanta esība skolā ir tik būtiska.
*VIAA Informācijas un karjeras atbalsta departamenta direktore