«Man bija liels šoks, ka ar fizikas izglītību saistīts tvīts izraisīja tādu rezonansi!» V. Zuters priecājas, ka šādi izdevies lielisks fizikas izglītības «pīārs». Viņš par savu uzdevumu saņēmis neskaitāmas atsauksmes un zina, ka nu jau arī citās skolās skolēni šo uzdevumu pārspriež un mēģina atrisināt.
Bet būtība ir vienkārša - V. Zuters par fizikas uzdevumu pārvērtis skolēnu vidū populāro spēlīti Flappy Bird. «Tai ir tāda specifiska skaņa. Nekādi nevarēju saprast, no kurienes tā starpbrīžos nāk. Jautāju skolēniem, viņi parādīja spēli savos telefonos. Novilku arī sev, pamēģināju uzspēlēt un sapratu, ka tajā ļoti labi parādās fizika,» stāsta skolotājs. Ideja pārvērst spēli uzdevumā viņam ienākusi prātā, braucot vilcienā uz IM mācībām. Tas arī labi saskan ar centieniem padarīt mācību saturu skolēniem pievilcīgāku. Flappy Bird jauniešu vidū ir ļoti iecienīta, un pasaulē šī superpopulārā spēle daudziem izraisījusi pat nopietnu atkarību. V. Zuters gan cer, ka, saistot spēli ar fizikas likumsakarībām, viņš šo atkarības draudu nebūs pastiprinājis, bet drīzāk kliedējis.
Spēlē Flappy Bird putniņš lido horizontālā sviedienā un uz viņu iedarbojas arī gravitācija. Spēlētājam, novelkot ar pirkstu pa telefona ekrānu, šis putniņš ik pa laikam jāpasit uz augšu, lai tas nenokrīt. Putniņš arī jāizdabū cauri vairākiem divu cauruļu pāriem, turklāt tā, lai tas tām nepieskartos. «Man grūti gāja, kamēr šādi ieguvu savu pirmo punktu,» atzīstas V. Zuters. Savukārt 10. klases fizikas mācību vielā ir tieši tāda tēma - kustība gravitācijas laukā. Pārvēršot spēli par uzdevumu, skolotājs skolēniem liek aprēķināt precīzu putniņa lidojuma trajektoriju, lai noskaidrotu, vai tas vispār izlidos cauri dotajam cauruļu pārim un kādi ir putniņa kustības parametri - augstums un ātrums - dažādos laika momentos.
Galvenais ieguvums no šī paņēmiena pēc V. Zutera novērojumiem ir tas, ka skolēni šo uzdevumu tiešām ar aizrautību vēlas izrēķināt. «Tas ir pagrūts, tajā savijas vairākas fizikas tēmas. Ja viņi uzdevumu izrēķina, dabū 10 un var nenākt uz ieskaiti šajā tēmā. Var piesaistīt arī palīgus, tikai tad skolēniem saku - pēc tam nāksiet pie manis un rēķināsiet paši vēlreiz, lai zinu, ka saprotat likumsakarības.»
Skolotājs atzīstas, ka šis nav pirmais viņa mēģinājums no spēlītes radīt fizikas uzdevumu, taču pirmais, kas izmantots darbībā. Tāpat viņš stāsta, ka, veidojot fizikas uzdevumus, skolēniem mēdz arī jautāt, kādus tēlus viņi vēlētos tajos redzēt. «Dažreiz tā var saistīt fizikas tēmu ar lietām, kas ar fiziku galīgi nav saistītas. Un skolēni tā saprot labāk - piemēram, ja tēmā par elektrību figurē nevis pluss, mīnuss, elektroni, protoni, bet uzlādēti vienradži.»
V. Zuters pamanījis, ka skolēnus fizikā aizrauj praktiskie demonstrējumi, tie viņiem arī labi paliek atmiņā. Tāpat patīk videomateriāli, tiesa - ne garāki par 6-8 minūtēm. «Tad viņiem ar izpratni sokas labāk - tā vismaz viņi paši saka, lai gan ir grūti novērtēt, vai tā tiešām ir,» pedagogs teic. Tiesa, fizikas izprašanu ne uz to labāko pusi ietekmējot skolēnu vājās zināšanas matemātikā. Tāpat V. Zuters ievērojis, ka grūtības skolēniem fizikā sagādā tēmas, kuras grūti uzskatāmi sasaistīt ar reālo dzīvi. «Ir jau, protams, tēmas, kas skolēniem dzīvē var tieši nenoderēt, taču tās ir vajadzīgas, pirmkārt, lai viņi izprastu tām sekojošās tēmas, otrkārt, lai mācītos ieraudzīt sakarības arī tur, kur tās nav pamanāmas pirmajā acu uzmetienā. Tas trenē loģiku un spriestspēju. Arī dzīvē būs situācijas, kad pilnīgos murgos jāsaskata loģika un sakarība,» skolotājs saka.