Beigu beigās videokonference izrādījusies ne tikai laba iespēja praktizēties angļu valodā, bet arī uzzināt daudz interesanta par Taivānu. Iepriekš abu skolu pārstāvji nebija pazīstami, iepazinušies tikai «ēterā». Pļaviņu novada ģimnāzijas angļu valodas skolotājai Valdai Mičulei nu ir āķis lūpā. «Ja process ir sācies, nevaram apstāties,» viņa saka.
Nākamā videokonference Pļaviņās ir ieplānota februārī, un tad jau paredzēts spert soli uz priekšu - izmēģināt iespēju virtuāli saslēgties kopā četrām skolām. Pļaviņu novada ģimnāzija iesaistījusies projektā kopā ar skolām no Somijas, Ungārijas un Turcijas, un nākamais projekta etaps esot tieši februāra videokonference Mediji kā izaicinājums un iespējas.
Vai ar laiku videokonferences iespēja kļūs par organisku mācību procesa sastāvdaļu un tiks aktīvi izmantota mācību stundās? V. Mičule norāda, ka meklēs variantus, kā videokonferences iespējas izmantot plašāk, jo tā patīkami atsvaidzinot mācību procesu gan skolotājam (jo ir iespēja izmēģināt ko jaunu), gan skolēniem. Pirmā videokonference bijusi labs pārbaudījums jauniešiem, jo līdz ar nepieciešamību ārzemnieku priekšā uzstāties angliski bija jāprot kameras priekšā runāt skaidri, skaļi, lai skolēni otrā pasaules malā arī var sadzirdēt. Pļaviņu skolēni neesot izgāzušies, «prezentējušies» labi.
Lai videokonferences izmantojumu varētu izvērst plašumā, skolai svarīgi atrast partnerus, kas vēlas mācīties kopā. V. Mičule stāsta, ka turpināšot meklēt ārzemju skolas, ar kurām sadarboties, taču interesanti būtu arī veidot kopīgas virtuālās nodarbības ar citām Latvijas skolām. Viņasprāt, videokonference ir noderīga arī citos mācību priekšmetos, ne tikai angļu vai citas valodas apguvē. Internetā pieejamas dažādas idejas, kā to var izmantot mācību procesā, ne tikai sazinoties ar citām skolām, bet arī veidojot virtuālās ekskursijas vai arī rīkojot neklātienes tikšanās ar dažādiem ekspertiem, piemēram, universitāšu profesoriem, kuri pamatīgāk izklāsta kādu mācību priekšmetā apgūstamo tematu, vai dažādu profesiju pārstāvjiem viņu ierastajā darba vidē.
Tiesa, lai nodrošinātu iespēju skolēniem un skolotājiem komunicēt ar partneriem citā valsts vai pasaules malā, nepieciešama attiecīga un gana jaudīga videokonferenču nodrošināšanas tehnika, kas no skolas prasa zināmu finansiālu ieguldījumu. Tomēr ļoti iespējams, ka kāds prasmīgs skolotājs spēj panākt, ka improvizētu mācību videokonferenci var uzrīkot arī, piemēram, ar jau ierastā Skype palīdzību.
Raksts publicēts 19. decembra Skolas Dienā.