Aiziet paēst pusdienas
Kā norāda Izglītības ministrijas speciālisti - klases audzinātājs vistiešāk veic audzināšanas darbu, risinot ar skolēnu personības veidošanos saistītus jautājumus, rūpējoties par pedagoģiski un psiholoģiski labvēlīgu klases vidi, saliedētu klases kolektīvu.
Savukārt 10. klases skolēns Renārs neslēpj - viņa skolā klases stunda paredzēta kā pēdējā stunda piektdienās un bieži vien, kaut arī pēc plāna vajadzētu runāt, piemēram, par drošību, skolotājs jauniešus palaiž mājās.
''Klases stundu saturs atkarīgs no audzinātāja. Mums ar audzinātāju paveicies, viņa izdomā dažādas radošas lietas. Tomēr nav noslēpums - tā kā mums visā skolā klases stunda ir trešā, citās klasēs šo laiku izmanto, lai bez rindas paēstu pusdienas,'' Skolas Dienai raksta Maira no kādas Vidzemes skolas. Arī Anna vēlētos saturīgākas klases stundas: ''Nepietiek ar kopēju skolēnu padomes veidotu tematisku pasākumu reizi mēnesī. Gribētos, lai skolotāji paši izdomā ko interesantu, jo apspriest tikai aktuālos jautājumus skolā ir vienmuļi.''
Skolēni saprot klases stundu nepieciešamību, jo tad var izrunāt sakrājušos jautājumus, sagatavoties notikumiem nākamajās nedēļās un risināt konfliktsituācijas. ''Protams, tas iespējams tikai tad, ja starp skolēniem, audzinātāju un arī vecākiem valda sapratne,'' uzskata Santa Krūkle, skolnieces mamma no Talsiem. Viņa piebilst, ka audzinātājiem vajadzētu operatīvāk ziņot par negatīvām tendencēm, kas parādās skolēnu savstarpējās attiecībās, stundas darbā, attieksmē pret skolotājiem. Viņa atzīst, ka vecākiem ir par maz informācijas, par ko tieši runā audzināšanas stundās.
Vieglāk ar speciālistiem
Majoru vidusskolā audzināšanas stundu plānus visam mācību gadam klases audzinātāji sagatavo septembrī. Skolēnus iepazīstina ar iekšējās kārtības, drošības, satiksmes noteikumiem, paredzēta patriotiskā audzināšana, pārrunas par karjeru, vidi, veselību, skolēnu savstarpējām attiecībām, iesaistīšanos labdarībā.
''Strādājam atkarībā no tā, kāds ir konkrētās klases kolektīvs. Raugāmies, kam vairāk jāpievērš uzmanība, un ar skolas atbalsta komandu izstrādājam klasēm atbilstošu audzināšanas stundu plānu,'' stāsta Majoru vidusskolas direktore Ilze Bērziņa.
Skolotāji sadarbojas ar sociālo pedagogu - skolēniem izsniedz psihologa sagatavotas anketas, kurās skolēnam jāraksturo savas izjūtas, piemēram: ''Vai tu dažreiz sapnī redzi, ka skolotājs ir pārskaities, ja tu nezini uzdoto? Vai tavi klasesbiedri smiesies par tevi, ja tu atbildot kļūdīsies? Vai tu bieži domā un uztraucies, ko darīsi pēc stundām?'' Jāatbild anonīmi, anketu parakstot ar kādu pašam atpazīstamu simbolu.
Atbalsta komandā ir ne tikai skolas psihologs un administrācija, vajadzības gadījumā tiek piesaistīti arī citi speciālisti, ja nepieciešams uzsvars uz drošību - arī pašvaldības policijas pārstāvji. Skolēni arī paši rosinot idejas, par ko gribētu runāt, - par zobu higiēnu, meitenes par pārmaiņām organismā pubertātes periodā.
Reiz zēni pauduši neizpratni: ''Kā tad tā, ar meitenēm par intīmām lietām runā, bet ar mums ne?'', - un lūguši uzaicināt Papardes zieda speciālistus. ''Reizēm skolēniem ir vieglāk runāt ar kādu no malas nekā ar skolotāju,'' paskaidro direktores vietniece audzināšanas jautājumos Daina Bute.
Par audzināšanu maksā
Majoru vidusskolā praktizē tā saukto apli. ''Sanākam kopā, sēžam visi aplī un runājam par grūtajiem jautājumiem - satraucošiem notikumiem sabiedrībā, kas skar drošību. Nupat runājām par drošību uz ledus. Mūsu skolu no vienas puses ieskauj Lielupe, no otras - dzelzceļš,'' stāsta direktore. Viņa domā, ka šīs stundas skolēnu apziņu ietekmē, tām ir efekts. ''Viņi uzklausa.'' Skolai ir arī savs radio, kur paziņot svarīgo.
Vai klases stundas ir nepieciešamas? ''Noteikti,'' apliecina 10. klases audzēkņi Verners Veidulis un Vents Palejs.
40 minūtēs viņu klases audzinātāja Anita Pāvule ar savējiem paspēj ne tikai apspriest, kā uzlabot teatralizētā uzveduma scenāriju, ko klase gatavo Popielai, aptaujāt skolēnus, kā radošāk sagatavoties Valentīndienai, bet arī padiskutēt par harmoniju, disharmoniju veicinošajiem faktoriem skolas vidē, izspēlēt psiholoģisku spēli ar bumbiņu un kārtīgi izsmieties. ''Es nemaz nevarētu skolēnus palaist no šīs stundas agrāk, jo mūsu skolā stundu laikā pa gaiteņiem skolēni neklīst,'' apgalvo audzinātāja A. Pāvule.
Kā skaidro direktore I. Bērziņa, skolās ar direktora rīkojumu tiek noteikta arī papildu samaksa skolotājam par ārpusklases audzināšanas darbu, tā atkarīga no skolas finansējuma un skolēnu skaita klasē. Piemēram, Majoru vidusskolā skolēnu skaita ziņā mazajās klasītēs tās ir trīs stundas nedēļā (papildus klases stundai), kas tiek veltītas muzeja, teātra apmeklējumam, individuālajam darbam ar skolēniem.
''Atalgojums nedrīkst iespaidot audzināšanas darbu. Viena klases stunda nedēļā ir ietverta stundu sarakstā, un tai ir jānotiek obligāti!'' uzsver I. Bērziņa.
ATBILD SKOLĒNI: Par ko runājāt pēdējā klases stundā?
Laura Pinne, Valmieras Valsts ģimnāzija:
Diskutējām par stundu kavējumiem un gaidāmajiem pasākumiem – tuvojas Projektu nedēļa, un skolotāja informēja par ZPD grafiku. Stundas beigās kopīgi aplūkojām mākslas izstādi skolā.
Laura Upeniece, Viļānu vidusskola:
Mums jānodod zinātniski pētnieciskie darbi un referāti, šis temats ir aktuālākais. Klases audzinātāja palīdz risināt neskaidrības, dod padomus, sagatavo darbu aizstāvēšanai. Ar skolotāju tiekamies gandrīz katru dienu un runājam par visu, kas uz sirds.
Kristīne Antonova, Balvu Valsts ģimnāzija:
Pagājusī klases stunda bija veltīta pārrunām par mācībām un darbu par skolas beigšanu – par mūsu vēlmēm, mērķiem. Spēlējām psiholoģisku spēli – klases grupas veidoja vizuālu darbu par kādu tēmu, un viens cilvēks no katras grupas piefiksēja, kā noris sarunas un darbs. Izvērtās diezgan smieklīgi.
Dace Marķitāne, E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija:
Mūsu audzinātāja regulāri izdomā dažādus testus, grupu darbu par karjeru. Pašlaik gatavojamies Žetonu vakaram, mācāmies dejot polonēzi. Piemēram, janvārī klases stunda notika skolas aktu zālē īpašā atmosfērā – visi sēdējām uz grīdas, dzērām siltu tēju, ēdām pašu sagatavotas maizītes un skatījāmies videomateriālus par barikāžu laiku. Ļoti emocionāla un pārdomas raisoša stunda.
Madara Krišjāne, Rojas vidusskola:
Apspriedām kavēto stundu iemeslus, neiztikām arī bez ieteikumiem uzlabot atzīmes un apmeklēt konsultācijas. Skolotāja atgādināja par nejauko gripu un kā no tās izvairīties. Runājām, ka šogad cītīgi mācīties ir nepieciešams – galā eksāmeni.
Irina Šahova, Līvānu 1. vidusskola:
Lielākoties apspiežam tuvākos pasākumus, ir arī informatīvās stundas, piemēram, ja kāds no klases grib pastāstīt par kādu interesantu programmu vai notikumu, kas varētu interesēt visus. Apmaināmies ar informāciju, domām, idejām, radošām lietiņām.
Anete Ašmane, Jelgavas Mūzikas vidusskola:
Runājām par praktiskām lietām saistībā ar izlaidumu – par piemiņas gredzeniem, dāvanu skolai, apspriedām finansiālos jautājumus, svinēšanas variantus. Šie jautājumi laikam būs mūsu klases stundu ikdiena, jo ir grūti vienoties un nonākt pie kopsaucēja.
Laine Karlsone, Salacgrīvas vidusskola:
Pašlaik gan klases stundas, gan brīvos brīžus pavadām, domājot scenāriju Žetonu vakaram un dziedot izvēlētās dziesmas.