Protams, es pārspīlēju. Tīšām. Mēs sākam pieprasīt tehnoloģijas, pat nezinot, ko ar tām var izdarīt. Skumji, bet drīz skolēns jau pirmajā klasē būs pieradis, ka var nezīmēt ar roku, jo mājās taču ir «planšetnieks» ar zīmēšanas softu. Esmu tehnoloģiju fans, taču visam jābūt līdzsvarā - atbalstu tikai mērķtiecīgu to izmantojumu, un ir vērtības, ko tehnoloģijas nekad neaizstās.
Zīmēt ar parasto zīmuli ir mana sirdslieta. Mācot vizuālo mākslu Iespējamās misijas laikā, vēlējos skolēniem parādīt, ka vizuālajā mākslā iegūtās zināšanas var padarīt tevi par konkurētspējīgu personu, kas skaidri apzinās savu radošo potenciālu jau sestajā klasē. Par vadmotīvu skolēniem izvirzīju sadarbošanos, drosmi, ideju ģenerēšanu un to realizāciju dažādos materiālos un vidēs. Un jau no pirmā mirkļa zināju, ka mans burvju instruments būs parastais zīmulis un krīts. Skolotājs pie tāfeles, kurš mācās kopā ar klasi, sniedz drošības sajūtu – viss ir realizējams. Bērnus pirms visa jaunā un nezināmā vieno bailes no neizdošanās, neticība sev. Pēcāk tas var pārvērsties dusmās, pat agresijā, nepatikā pret radošām prasmēm uz visu mūžu. Tehnoloģijas bailes samazina, piedāvājot ērtu un vizuāli pievilcīgu vidi, taču bieži vien bērnam var sniegt mānīgu priekšstatu par viņa spējām. Fotošopā izgriezt kādu detaļu ir daudz vieglāk nekā dzīvē ar šķērēm. Uzskatu: vispirms pamatprasme, kas apgūta ar paša rokām un galvu, un tikai pēc tam datorizētā pieeja.
Uzdevumi mājās, izmantojot tehnoloģijas, mācību procesu dažādo, palīdz trenēt iztēli. Bet stundās, kad skolēni strādā ar rokām, redzu viņu iekšējo cīņu, kas rūda raksturu, neļaujot padoties grūtībām. Ir svarīgi, lai jaunietis darba procesā uzdotu jautājumus, spētu kritiski paskatīties uz savu darbu, spētu paslavēt klasesbiedru un kopā priecātos par sasniegto. Būtiski, ko nesniedz tehnoloģijas - roku darba rezultātu vari sajust uzreiz, aptaustīt, pielikt pie sienas un lepoties. Tehnoloģijas bieži ļauj nedomāt - pieļaujot kļūdu, nospied CTRL+Z, un kļūdas nav bijis. Dzīvē tā nenotiek, tāpēc roku darba izaicinājums ir arī meklēt veidus, kā defektu pārvērst par efektu. Tehnoloģiju laikmetā mūžīgā vērtība būs tieši roku darbam, prasmēm, ko iemācies kontaktā ar cilvēkiem, materiāliem, darbarīkiem. Prasmes radīt ko īstu, ne tikai virtuālu un gaistošu, spēj padarīt labāku pasauli, kurā dzīvojam - tā kļūst aizraujoša. Ja skolēns noticēs, ka tieši radīšanā, nevis kopēšanā vai zagšanā ir vērtība, arī tehnoloģijām viņa dzīvē būs pavisam cita nozīme.
Jautājums - vai esam gatavi palīdzēt skolēnam tapt par radītāju, nevis patērētāju?
*Autors bijis Iespējamās misijas skolotājs Iecavas internātpamatskolā. Visu autora viedokli lasiet šeit!