Mācīties tā, kā strādā smadzenes

un vel vis labak lai berni macas majas jo ne visi skolotaji ir pazistami ar savu toleranci...skola varetu but ta vieta kur sanem pamata zinasanas un citiem patik macities majas neviss skolas.....vel viens pienemums ka vajadzetu kadas nelielas majas grupas kuri macas majas,jo ja berns negrib uz skolu var macities majas un pec tam paradit ko iemacijas majas ar parbaudes darbu.....tatad bernam pasam jaizvelas vai macities majas vai skolas

es macijos padomju skolas un lidz 8 klasei mes apguvam rakstisanu,matematiku,kimijas,fizikas pamatus un kas grib apgut kaut ko padzilinati lai macas individuali jo preks daziem skoleniem nav jaalgo skolotajs.......bet valsti ir vairak jadoma par darba vietam neviss par izglitosanu uz so dienu

Skatīt www.goerudio.com

Man šeit ir ko teikt- es atbalstu šādu modeli, Malacis, skolotāja. Tā vietā, lai ņemtos ar studiju vietu skaita samazināšanu augstskolās vai mistisku "skolu autonomiju", kapēc neieviest šādu modeli? Minēšu piemēru: Beļģijā sākumskolā ir standartizēta programma. Vidusskolā, savukārt, katrs veido savu stundu sarakstu pats. Piemēram, tu vari ņemt 3, 5 vai 7 matemātikas stundas nedēļā. Vari ņemt 2 vai 4 angļu valodas nedēļā utt. Tas, kas mani īsti Latvijas vidusskolu izglītībā neapmierina, ir tas, ka, piemēram, ja tev patīk ķīmija, tev (visdrīzāk) piesies arī uber augstu matemātiku (eksaktā klase) Pretēji, ja esi humanitārais, tev piesies kulturoloģiju. Man, piemēram, skolā negāja pie sirds matemātika, bet ķīmiju, bioloģiju un fiziku mācījos ar interesi. Esmu pārliecināts, ka neesmu tāds vienīgais/ Kapēc nevarētu uztaisīt piemēram padziļināto "valodu- ķīmijas" klasi?

man jau liekas, ka vismaz pamatskolas līmenī ir jābūt cilvēkam vispusīgi izglītotam. Cita lieta cik ilgā laikā vajadzīgo var , vajag apgūt. Man šķiet , ka vajadzētu padomāt nopietnāk par mācību priekšmeta pasniegšanas veida, jo nenoliedzami, skolēni augstus rezultātus uzrāda, ja skolotājs ir talantīgs, radošs un viņam tiešām interesē bērnos radīt interesi. Citādi sajūta, ka daudzi neizvēlētos matemātiku, jo tur tiešām jādomā, bet matemātika netiešā veidā palīdz attīstīt domāšanu , meklēt sakarības un formulas, kā lietas darbojas arī abstraktā vidē.l Tāpēc domāju, ka arī pats priekšmeta pasniegšanas veids būtu nopietnāk jāpārdomā. Ir jau teikts, ka cilvēki informāciju uztver caur dažādām maņām , redzi, dzirdi, tausti, Jo vairāk šie informācijas iegūšanas kanāli tiek izmantoti, jo labāk bērnā kaut kas aizķeras. Ar;i skolotājiem vairāk jāiedziļinājs bērna uztveres pasaulē un cik viņam savā vecumā dažādi termini vispār var būt zināmi lai izprastu mācību saturu, citādi daži saraksta tādas grāmatas, ka pat pieaugušais nevar loģiski saprast, kas tad īsti tiek prasīts....

Bet dažās skolās jau ir humanitārā klase, dabaszinību klase,....

Es patiesība atbalstu šādu sadali līmeņos, jo es savu dzīvi nesaistīju ar matemātiku nezinu kāpēc man bija jājūtas slikti matemātikas stundā spar to ka es kaut ko nesaprotu vai man nepadodas, savukārt citās stundās tā bija ar citiem skolēniem. Labāk lai bērns jau no mazuma mācās to kas viņam padodas un līdz ra to arī viņš sasniegs labākus rezultātus savā līmenī! tagad visus bērnus mocīt vienkopus ir tāpat kā likt mērkaķim uz zilonim uzrāpties kokā vienlaikus!

Labs piedāvājums

Cilvēks saprot, ko runā.

Idejas līmenī - atļaut skolēniem būt tajā līmenī, kam viņi atbilst - viss ir skaisti. Ieteiktu katru priekšlikuma punktu pārskatīt, jo Eiropā ir pieejama citu valstu pieredze, kas jau apriori parāda, kas no šī visa strādā un kas ir nolemts neveiksmei. Divi piemēri - Spānijā skolu beidzot nav nepieciešams likt eksāmenus, centralizētais eksāmens tiek likts stājoties augstākās izglītības iestādēs, ir pagājuši daudzi gadi, kopš tiek lietots šis modelis, un tikai pēc OECD pētījumu rādītājiem, skolu pametušo skolēnu skaita, ir skaidrs, ka izglītības sistēma nepilda savas funkcijas, šeit, protams, ir citi faktori, ko būtu vērts noskaidrot. Veiksmes stāsts ir Somijai - kur tieši sākumskolās tiek atlasīti labākie skolotāji, tādējādi nodrošinot, ka vēlākajos skolas gados sasniegumu līmenis ir vissaugstākais Eiropā. Īsāk sakot, nevajag izgudrot riteni otreiz, vispirms - izveidot pilotklases vai skolas, kur izmēģināt piedāvāto modeli, Latvijas sabiedrība nevar atļauties eksperimentēt ar savu nākotni.

Būtu labi!