Nav paveicies ar klases audzinātāju. Ko darīt?

Ja nav paveicies ar vecākiem? Vai arī nomainīt?

Ja nav paveicies ar vecākiem? Vai arī nomainīt?

Bet ,ja nav paveicies ar ārstu,ja nav paveicies ar mācītāju-ko nu? Kādi būtu padomi?!? Arī ļoti svarīgi cilvēki ne tikai jaunajai paaudzei. Pamācīsim kā cilvēcīgi ,laipni ,iejūtīgi ārstēt,runāt,uzklausīt! Kāpēc tikai pārsvarā skolotāji ir kritizējami,audzināmi.? Man varbūt šodien nepaveicās ar pārdevēju,bet rīt nepaveiksies ar ...Kāpēc par kādas citas profesijas cilvēku nomaiņu tik maz tiek runāts?

Man kā pirmklasnieces mammai nešķiet svarīgi, lai skolotāja organizē koncertus, ekskursijas vai klases vakarus. Toties šķiet svarīgi, lai skolotāja ir mātišķa, laipna, maiga - tāda, kuras vadībā drīkst kļūdīties, drīkst nesanākt, drīkst izteikt viedokli. Diemžēl, manas meitas klases audzinātāja ir stīva un nīgra sieviete, kas Ziemassvētku paciņas dalīja secībā, ko noteica viņai vien zināmi mācību sasniegumi (kā zināms, 1.klasē atzīmes taču neliek, turklāt bērni ir tik dažādi! - kāds lasa jau tekoši, cits vēl boksterē). Pirmajās dienās atnākot no skolas, meita stāstīja, ka nesaprot skolotāju, jo par vienu un to pašu lietu skolotāja te dusmojas, te smejas. Ziemassvētku pasākums apliecināja, cik ļoti skolotāja neprot veidot kontaktu nedz ar bērniem, nedz vecākiem, jo bērnu priekšnesumi tika komentēti (kāpēc zini tikai pirmo Zvaniņš skan pantiņu? Nākamreiz nedabūsi paciņu, ja nezināsi vairāk), bet vecāku sarūpētā dāvanu karte - atsūtīta atpakaļ, jo skolotāja apvainojās par jociņu, ka kartes saņemšanai arī viņai būs kas jānoskaita... Ko darīt? Skolas vadība teic, ka skolotāja esot izcila - ieliekot ideālus zināšanu pamatus... Audzināšanas darbs ... tas gan esot problēma, bet vecākiem faktiski esot iespēja skolotāju nomainīt. Esot jāsavāc paraksti. Pagaidām neesam savākuši, un es arī nezinu, vai parakstītos, jo neticu, ka dabūsim ko labāku. Turklāt ģimenē izspriedām, ka drīzāk aktīvi nereaģēsim, jo šī ir bērnam laba dzīves skola - māca pielāgoties, paciesties. Iespējams, es domātu citādi, ja mana meita būtu kļuvusi par skolotājas īpaši nemīlētu bērnu vai tiktu pazemota Ziemassvētku pasākumā ...

Esmu trīs bērnu mamma. Mums paveicies - vienmēr esam tikuši pie tās klases audzinātājas, pie kuras gribējām. Mana pārliecība, ka slikts klases audzinātājs ir katastrofa sākumskolā, kur pie klases audzinātāja mācās praktiski visus priekšmetus. Tālākajās klasēs klases audzinātājam kā tādam vairs nav tik lielas nozīmes. Tur šis viens konkrētais skolotājs kalpo kā vidutājs starp skolu un bērnu un ja ir slikts vidutājs, tas nenozīmē, ka ir slikta skola vai slikta mācību kvalitāte. Tāpēc vienkāršoti atbildot uz uzdoto jautājumu teiktu, ka sākumskolā droši vien domātu par skolas maiņu bērnam, bet tālākajās klases pieciestu sliktu klases audzinātāju. Un ja vienā teikumā jāatbild par to, kāds ir labs klases audzinātājs, tad atbilde varētu būt - tāds, kurš nav vienaldzīgs un ir ieinteresēts. Lai mums un mūsu bērniem veicas tikt pie labām klases audzinātājām (diemžēl 90% gadījumu šis termins rakstāms sieviešu dzimtē:))

Vai visus atšaut?

......Vieni nežēlo SAVU laiku un enerģiju, lai skolēnus tiešām audzinātu, vestu interesantās ekskursijās, paši organizētu un ........ Kāpēc Diāna Kārkliņa iedomājas, ka skolotājiem SAVS laiks jāpatērē, lai audzinātu, izklaidētu klases bērnus? Vai tad nepietiek ar to, ka šiem pasākumiem skolotājs velta savu darba laiku?

Brīnos ,ka vispār kāds vēl strādā par audzinātāju! Pie šīm prasībām,pie pazemojuma,kas jāizcieš( kam tik nav slinkums pamācīs kā jāaudzina,kur ,cik bieži jāved,kā jāizklaidē)Vecākiem jāaudzina savi bēni,jāizkaidē,jāved gan ekskursijās,gan uz teātri.Skola ir izglītības iestāde,skolotāju uzdevums dot zināšanas.

Es domāju, ka skolotāji vispār jāatbrīvo no šādiem neapmaksātiem pienākumiem kā klases audzināšana. Vecāki sagaida, ka šis cilvēks būs dienu un nakti viņu rīcībā un pilnībā ziedosies viņu bērniem, bet katram ir paredzēta 8 stundu darba diena. Pie tam skolotājiem ir pārāk mazas algas, lai būtu enerģija. Es neesmu skolotāja un tāpēc neesmu personīgi ieinteresēta. Ar skatu no malas domāju, ka tas nu nav jāuzkrauj skolotājiem.

yeah right. un tad, kad buus uzrakstiits, sakiet - ko mums, vecākiem, neprasījāt>? kas tas par bezpriģelu uzrakstīts nez no kurienes?

maniem bērniem (13 un 15 gadi) ar audzinātājām arī nav paveicies - vismaz tā viņi saka - ekskursijas un citi ārpusklases pasākumi organizēti netiek, arī īpaša interese par audzināmajiem netiek izrādīta. meitas audzinātāja jau pirmajā sapulcē skaidri pateica, ka klases audzināšana viņu neinteresē un nekādu papildus laiku tam viņa neveltīs. dēla audzinātāja viņu pat īpaši nezina, jo māca otrai grupai. esam pazīstamas tikai dēļ tā, ka mani sauca uz skolu par angļu valodas sacerējumiem - sīcis, kā jau tīnis, bija radoši piegājis topikiem... :) bet vai tāpēc mainīt skolu? puikam ekskursijas organizē ģeogrāfijas skolotāja, un meitai skolā ir draudzenes un tusiņš. audzinātājas faktors skolā svarīgs ir tikai pirmajās klasēs, pēc tam jau visi kaut kā galā tiek...

pie visa vainīga ir klases audzinātāja. Es ne pie kā neesmu vainīgs...!?!?!

Svarīgi noskaidrot nepaveikšanās izpausmes. Ir ļoti atsaucīgi klases audzinātāji,bet ekskursijās tik bieži klasi nevar aizvest,jo tiešām par visu ir jāmaksā. Domāju,ka nekas sliktāks nevar būt par vienaldzību. Vecāki cer, ka viņa bērns tiks uzklausīts, tiks palīdzēts, atbalstīts. Pati esmu piedalījusies vecāku sapulcēs,kuras ilgst 20 minūtes (lai tiktu uz šo sapulci,gaidīju 3 stundas pēc darba, bet tā jau mana problēma), bet klases audzinātāja tiešām patika gan skolēniem gan vecākiem....tā kā...cik cilvēku, tik situāciju, paveikšanās...utt.