Kāpēc tāds ievads? Mana vieta acīmredzot bija eksaktajā sektorā, jo pēc pāris darba gadiem izveidoju savu skolu un būtībā visu savu darba dzīvi nodarbojos ar rēķināšanu un analizēšanu. Darbojoties dažādās uzņēmēju organizācijās, esmu sastapusi sev līdzīgos - izrādās, arī citi uzņēmēji mēdz automātiski izrēķināt ienākumus, izdevumus, plusus un mīnusus koncertā, kafejnīcā, transportā... Viesojoties visdažādākajās Latvijas skolās, ātri sarēķinu, cik izmaksā skolotāji, cik - siltums, mācību līdzekļi vai virtuve. Profesionālas dīvainības, sauciet, kā gribat. Taču savu profesiju - skolotājs - izvēlējos, jo mīlu savu valsti un bērnus. Pavisam vienkārši.
Tāpēc arī šobrīd ar visu sirdi un zināšanām darbojos IZM reformu grupā un vadu izglītības finansēšanas grupu. Beidzot ir valdība, kura deklarējusi nopietnu reformu virzienu izglītībā. Kāpēc jāmaina finansēšanas modelis? Jo Latvijā ir nevienlīdzīga un nevienmērīga izglītības pieejamība un kvalitāte. Mūsu mērķis ir izveidot sistēmu, kurā visiem bērniem ir nodrošinātas vienādas iespējas un kura finansē bērna izglītību, nevis izglītības iestādi, un tā ir būtiska atšķirība.
Lai nebūtu spekulāciju ar dažādiem «tautai nesaprotamiem jēdzieniem», mūsu darba grupa veido skolēna izglītības pakalpojumu grozu un tā izmaksas, kas veidojas no šobrīd pieejamiem finansējuma avotiem - valsts un pašvaldības. Tradicionāli valsts daļā ir mērķdotācijas skolotāju algām un nodokļiem un mācību grāmatas, pašvaldību daļā viss pārējais - pārējie mācību līdzekļi, telpu uzturēšana, mēbeles, siltums, elektrība, sakari, tehnisko darbinieku apmaksa, drošības jautājumi, transports utt. Saraksts ir ļoti detalizēts, un mēs cītīgi diskutējam par detaļām. Īpaši skrupulozi definēsim, cik daudz un kādā finansiālā apmērā vienam bērnam pienākas mācību līdzekļi no valsts vai pašvaldības un kas būtu jāsedz vecākiem. Tieši tāpat iesaistīsimies speciālās izglītības finansējuma izvērtēšanā, skarsim arī pirmsskolas izglītības posmu.
Mūsu darba grupa ir plurāliska, un viedokļi mēdz būt atšķirīgi: trīs vecāku organizācijas, LDDK, LIVA, LIZDA, IKVD, IZM, LPPB u. c. Diskutējam par to, cik katram bērnam nepieciešams mācību līdzekļu, cik brīvā laika pavadīšanas iespēju, un pavisam sadzīviski - cik daudz siltuma un elektrības mācībām. Tieši šim nolūkam top visaptverošs pētījums - cik šobrīd izmaksā viena bērna izglītība katrā novadā un no kā tā sastāv.
Skaitļi pasaka daudz, bet līdz šim atbildīgās institūcijas nav tos analizējušas. Kāpēc postulētās izmaksas ir tik atšķirīgas - mācību līdzekļi taču visā valstī maksā vienādi, siltums un elektrība arī? Kāpēc viena pašvaldība dzīvo lepni, cita - knapinās? Kur slēpjas nevienlīdzība? Vai tikai iedzīvotāju blīvumā? Kāpēc sabiedrībā tiek kultivēts viedoklis, ka skolotāju profesija Latvijā ir zemu atalgota? Atveru tabulu par Latvijas skolu ēkām - ir skolas, kur uz vienu bērnu ir 7 m2, un ir skolas, kur 100 m2! Izšķērdība vai aprobežotība? Citā tabulā - ir skolas, kur pilnas slodzes pedagogu alga ir Ls 600 mēnesī, bet citur 300. Negribēšana vai nemācēšana ieraudzīt iespējas situācijas maiņai?
Skaitļi pasaka visu. Esmu pārliecināta. Mums saskaņā ar valdības rīcības plānu ir dots viss šis mācību gads, lai apkopotu viedokļus un ciparus, kas tiks rūpīgi analizēti. Un mēs runāsim par to, ko esam izrēķinājuši un sapratuši.
*Dr. paed., privātās vidusskolas Patnis valdes priekšsēdētāja
Viedoklis publicēts laikraksta Diena pielikumā Skolas Diena, 26.10.2012.