Tas nozīmē, ka aizrautīgākie devītās klases skolēni I. Borisovas fakultatīvajās nodarbībās gatavo dažādas prezentācijas, materiālus un izmēģina eksperimentus, ko vēlāk demonstrē sākumskolēniem.
Par šādu metodi I. Borisova uzzināja no skolotāju mācību grāmatām, taču, sākot to izmantot stundās, metode «apauga» ar dažādiem uzlabojumiem. «Manās stundās viss ir vērsts uz demonstrējumiem, eksperimentiem un pētījumiem. Ja bērniem vienkārši stāstīs, tad viņi neko nesapratīs. Bet, ja tu rādi, ka nierītes ir kā filtrs, bet sirds ir kā sūknītis, tad viņiem ir interesanti un viņi to visu iegaumē,» uzsver skolotāja.
Metode «skolēns skolēnam» nenozīmē, ka skolēni vada stundas, kamēr skolotāja pēdējā solā atpūšas. Nereti viņu uzdevums ir būt par I. Borisovas asistentiem. Piemēram, lai iemācītu augu un dzīvnieku šūnu uzbūvi, skolotājai vajag divus palīgus. Katram no viņiem ir jāņem rokās speciāli pašūtā lupatlelle, kaķis Muris vai ābolītis un, papildinot skolotājas stāstīto, jāspēlē attiecīgās šūnas loma. Citkārt skolēniem ir praktiski jādemonstrē tas, ko I. Borisova izstāsta teorētiski. Piemēram, kāds apķērīgs otrklasnieks saviem klasesbiedriem stundās demonstrē dažādus elektrisko ķēžu savienojuma veidus, par kuriem skolotāja tikko ir stāstījusi. Aprīlī abi došoties uz kādu pedagogu semināru, lai par šo tandēmu uzzinātu arī citi skolotāji.
Tā kā I. Borisovas ikdiena paiet, strādājot ar sākumskolēniem, ar pamatskolas audzēkņiem viņa tiekas tikai fakultatīvajās stundās. Tur viņi palīdz skolotājai gatavot dažādus materiālus, ko pēcāk var izmantot sākumskolas stundās. Piemēram, pirms kāda laika no baloniem, plastmasas pudeles, pildspalvas un plastilīna tika radīts plaušu modelis, kas noder darbā sākumskolā.
Savukārt reizēm I. Borisova ar kolēģiem sarunā iespēju, ka viņas fakultatīvo nodarbību pamatskolēni citu mācību priekšmetu laikā atnāk un nodemonstrē kādu eksperimentu mazajiem. «Kad klases priekšā ir skolēni, pārējie bērni daudz labāk klausās. Tas nenotiek bieži, bet man šķiet, ka arī lielajiem skolēniem tās ir ļoti vērtīgas stundas, jo uzstāšanās prasme viņiem vēlāk būs ļoti noderīga,» ir pārliecināta skolotāja. Nesen ugunskristības izgājis kāds devītklasnieku pulciņš, kas stāstīja par statisko elektrību. «Grūti jau viņiem bija, satraucās. Bet es zinu, ka ar katru reizi būs arvien labāk.»
Par I. Borisovas mācībstundās piekoptajām metodēm un to popularitāti skolēnu vidū zina arī administrācija, tādēļ drīzumā ar to palīdzību skola centīsies sev piesaistīt lielāku skolēnu skaitu. Proti, tuvojoties pavasarim un līdz ar to arī pirmklasnieku uzņemšanai, uz skolu tiks aicināti bērnudārznieki, kuriem I. Borisovas sākumskolas skolēni demonstrēs aizraujošus eksperimentus ar baloniem un magnētiem.
Skolēniem parādītie eksperimenti vēlāk rada vēlmi darboties arī pašiem, norāda skolotāja. Viens no mīļākajiem eksperimentiem sākumskolā esot vulkāns. No zemes izveidotā kalniņā jānostiprina neliela iegarena plastmasas pudelīte, piemēram Actimel iepakojums, un tajā jāsajauc «lava» no krāsas, etiķa un sodas. Kad vienreiz šāds eksperiments nodemonstrēts, skolēniem amats rokā un vulkāns skolotājai tiks pieprasīts arī nākamajā stundā.
Raksts publicēts 27. februāra Skolas Dienā.