Pagājušā gada nogalē LU Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centrs, VISC un LU Fonds sadarbībā ar uzņēmēju asociācijām un uzņēmējiem jau trešo gadu noskaidroja radošākos fizikas, ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotājus Latvijā, kam tika pasniegta Ekselences balva. Balvai ikviens varēja pieteikt pedagogus, kuri, izmantojot radošas mācību metodes un IT, aizrauj jauniešus ar eksaktajiem mācību priekšmetiem, māca viņiem būt uzņēmīgiem un radošiem, skolotājus, ar kuriem lepojas skolas vadība un kurus uzteic vecāki. No 47 balvai izvirzītajiem skolotājiem finālā, kas 3. decembrī klātienē notika Āgenskalna Valsts ģimnāzijā Rīgā, 19 spēcīgākie pretendenti dienas garumā praktiskā darbībā apliecināja savu profesionalitāti - katrs no viņiem vadīja stundas fragmentu ģimnāzijas skolēniem. Rezultātā katrā mācību priekšmetā tika noteikts viens uzvarētājs - Ekselences balvas laureāts, kas saņēma arī Ls 1000.
Šiem četriem skolotājiem Skolas Diena pajautāja, kas, viņuprāt, īsti slēpjas aiz vārdu savienojuma «radošs pedagogs». Viņu atbildes liecina, ka būt radošam - tas ir nopietns darbs, taču tāds darbs, kas aizrauj arī pašus.
Skolotājiem jautājām:
1. Ko, jūsuprāt, nozīmē tiešām radošs skolotājs? Kāds viņš ir? Ko šis radošums sevī ietver?
2. Kas skolotājam palīdz būt radošam un kas - traucē?
3. Pastāstiet par kādu metodi no jūsu arsenāla, par kuras aizraujošo efektu uz skolēniem pats esat bijis pārsteigts! Vai ir bijis arī kāds radošs paņēmiens, no kā ir nācies atteikties, jo skolēni to nav pieņēmuši?
Jānis Čilipāns, Tukuma 2.
pamatskolas fizikas skolotājs:
1. Jāsāk domāt savādāk, nekā skolā ierasts – jādara viss, lai maksimāli strādātu bērns, nevis skolotājs. Skolotājam jāprot vadīt stundu tā, lai bērns visu atklātu pats, pats nonāktu pie secinājumiem. Tad tas būs viņa. Citādi to, ko skolotājs priekšā pasaka, bērns var klausīties un var arī neklausīties.
2. Traucē negribēšana mainīties, tas, ja gribas strādāt pa vecam, kas, protams, ir vieglāk. Lai sāktu strādāt ar radošajām, jaunajām metodēm, skolotājam jāiegulda liels darbs – jāmaina sava domāšana, jāsalasa materiāli, plus jāizdomā, kā tos pielietot konkrētajā stundā. Lai skolotājs nonāktu līdz vēlmei mainīties, viņam arī vairāk jāzina par jaunajām metodēm, nostādnēm. Bet primārais ir skolotāja griba un interese. Arī sapratne, lai nav tā, ka skolotājs materiālu nevis stāsta, bet rāda ar projektoru un domā, ka nu māca citādi un bērni visu uztvers. Jāmaina visa pieeja kompleksi. Turklāt tehnoloģijas nav pašmērķis, bet tikai līdzeklis.
3. Bieži esmu sagatavojis stundu, bet, aizejot pie bērniem, saprotu, ka jāstrādā pavisam citādi. Ekselences balvas konkursā ļoti labi nostrādāja šāds paņēmiens: bērni individuāli strādāja ar teksta fragmentu, tad to dažādos variantos un vairākkārt atstāstīja klasesbiedriem. Faktiski viņi visu apguva paši, es varēju vairs neko neskaidrot. Bet – tas materiāls skolotājam pirms tam ir cītīgi jāsagatavo, un tas ir tas viņa mežonīgais darbs, jo grāmatas teksti ir sarežģīti – tos sastāda pieaugušie. Daudz kas metožu izmantošanā arī ir atkarīgs no skolotāja personības, viņa darba stila, no bērnu sagatavotības līmeņa. Manuprāt, visas metodes ir labas, bet tās jāpielieto īstajā brīdī, vietā, auditorijā.
Marina Ravinska, Daugavpils Centra vidusskolas ķīmijas skolotāja:
1. Radošums ir spēja nestandartā risināt kādu uzdevumu. Radošs skolotājs spēj dažādi pasniegt mācību materiālu dažādiem skolēniem – atkarībā no klases, spējām u. c. –, spēj iedvesmot skolēnus, radīt viņiem priekšstatu par savu priekšmetu kā par kaut ko interesantu.
2. Katram cilvēkam ir savas īpatnības. Ne katrs var būt radošs. Radošumu attīsta izpratne, ka varam mācīties visu savu mūžu, iespēja paskatīties uz vienu vielu no citas puses, mācīties no citiem kolēģiem, atrast ko jaunu katrā situācijā. Jāspēj mainīties. Kā teicis Rainis: «Es ritu, ņemot un dodot topu par citu.» Katrā stundā no skolēniem mācos arī es pati. Skolotājiem gan skolā patlaban nav liela slodze un, lai normāli dzīvotu, jāstrādā vairākas slodzes vai vairākos darbos. Rezultātā trūkst laika padomāt, izdomāt ko jaunu, labāk sagatavoties stundām. Gatavošanās prasa laiku, bet par to nemaksā, vērā tiek ņemtas tikai stundas.
3. Dažādās klasēs var būt dažādi, vieniem paņēmiens strādā, citiem – ne. Skolotājam to jāspēj prognozēt. Labs paņēmiens ir zigzags – skolēns atbild uz jautājumu par tēmu un nākamajam skolēnam uzdod jau savu jautājumu. Efektīva ir arī konferences metode – skolēni sadalās par un pret komandās par kādu jautājumu, mājās sameklē interesantus materiālus, pēc tam klasē stāsta citiem rezultātu, kopīgi izdarām secinājumus. Ne vienmēr strādā uzdevumu savstarpējā apmaiņa. Bieži arī gadās, ka stunda ir par īsu efektīvākām un radošākām metodēm.
Alla Kitajeva, Ventspils 2. vidusskolas matemātikas skolotāja:
1. Radošs skolotājs ir tāds, kas visu laiku arī pats mācās, meklē jaunu informāciju, apmeklē kursus, apmainās pieredzē ar citiem skolotājiem, mēģina strādāt tā, lai stundā būtu interesanti gan skolēniem, gan viņam pašam. Piedāvā radošus darbus, pētnieciskās aktivitātes, lai skolēni visu atklāj paši. Izmanto jaunas metodes, inovācijas, bet – pārdomāti, lai forma nepārmāc saturu un lai nav tā, ka jauno metožu ir tik daudz, ka bērni nepaspēj apgūt visu mācību vielu. Matemātikā radošums ir arī mudināt skolēnus domāt patstāvīgi, nevis tikai klausīties un atkārtot.
2. Būt radošam skolotājam palīdz paši bērni, jo viņi ir ļoti gudri, aktīvi. Ja stundā nav interesanti, viņi nespēj ne klausīties, ne strādāt. Bet interesantu stundu var padarīt tikai tāds skolotājs, kas mīl savu darbu. Kas traucē? Man traucē tikai laika trūkums. Ir daudz informācijas, metožu, materiālu internetā. Bet trūkst laika, lai to visu stundās vairāk izmantotu, jo programma ir tāda, ka tai atvēlēts visai precīzs laiks, pāri paliek maz. Tāpēc izmantojam fakultatīvus, pulciņus.
3. Tā kā stundās pietrūkst visam laika, es skolā rīkoju mazas radošas konferences – piedāvāju skolēniem izpētīt un sagatavot radošo darbu par tēmām, par ko stundās nerunājam vai nevaram dziļi apskatīt. Es pati šādi uzzinu tik daudz jauna un interesanta par matemātiku, arī skolēni pārliecinās, ka tā nemaz nav «sausa»! Runājot par grūto – nav viegli izdomāt, kā panākt, lai skolēni strādā patstāvīgi mājās – paši izlasa informāciju, saprot, pēta tālāk. Tas nav vienas dienas vai gada jautājums. Bet maziem solīšiem virzāmies uz priekšu.
Daiga Martinsone, A. Upīša Skrīveru vidusskolas bioloģijas skolotāja:
1. Radošam skolotājam jābūt gatavam pašam veidot mācību materiālus, uzdevumus, laboratorijas darbus un jāspēj pieņemt arī dažādas atbildes no skolēniem – jāmāk saskatīt, ka arī skolēna rezultāts var būt tikpat pareizs kā skolotāja gaidītais. Bieži vien nav vienas pareizās atbildes. Bet galvenais ir metodes. Tās saistītas gan ar tehnoloģijām, gan arī ar mākslu, un bioloģija ir sevišķi pateicīgs priekšmets tādai pieejai. Var paskatīties uz lietām ne tikai caur eksakto prizmu – ar fotokolāžu, eseju, zīmējot utt.
2. Palīdz dažādi kursi, kur skolotājs pats var pilnveidoties. Man tādi bija Spānijā pirms diviem gadiem, saucās Zinātne un māksla: līdzīgais un atšķirīgais. Skolotāju radošumu ierobežo laika trūkums, jo stundā jāpaspēj daudz. Tāpat radošās metodes jāsabalansē ar to, ka skolēniem jāiedod arī noteikts apjoms konkrētu zināšanu.
3. 6. klases skolēniem dabaszinībās uzdevu izgatavot vulkāna modeli un biju pārsteigta, cik daudzveidīgi to skolēni bija paveikuši. Vienam vulkānā bija ķīmiska reakcija, otram – pelni, citam – brīnumsvecīte utt. Skolēni šogad bija īpaši centušies, lai viņu modelis atšķirtos no pārējiem. Radoši paņēmieni, kas nenostrādā? Viss atkarīgs no skolēniem. Ar vienu klasi nesanāk, ar citu sanāk. Skolēni brīžiem negrib kaut ko ņemt pretī, jo viņiem tas tobrīd neliekas svarīgi vai jāizrāda attieksme, taču skolotāja ziņā tad ir pieeju klasē pamainīt, lai situācija mainītos. Man nav gadījies, ka no kāda paņēmiena jāatsakās vispār.