Piemēram, gan latviešu valodas, gan vēstures zināšanas varētu pārbaudīt ar domrakstu par Saules kauju. Tam piekrīt arī biedrības Vecāki par izglītību pārstāve Silvija Titova. «Tas, protams, ir labi, ka katrs skolotājs ir sava priekšmeta patriots, bet bērnu nedrīkst izmantot skolotāja ambīciju piepildīšanai,» viņa saka.
IKVD pēc izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa aicinājuma aptaujāja skolēnus, vecākus un pedagogus 52 vispārizglītojošajās skolās Latvijā, kas ir aptuveni 6% no izglītības iestāžu kopskaita. Datos izceļas divas lietas. Pirmkārt, 3. klasē ir jāpilda vairāk mājasdarbu nekā izlaiduma klases skolēniem. Otrkārt, nepamanīts nepaliek fakts, ka, pēc vecāku domām, mājasdarbiem tiek veltīts ilgāks laiks, nekā savās atbildēs norāda viņu bērni. I. Mikiško un S. Titovai tas liek aizdomāties par aptaujas objektivitāti. «Ar kādu mērķi anketas tika pildītas? Lai izskatītos labāk un parādītu, ka mācās? Objektīvam pētījumam vajadzētu pievienot arī novērojumus,» uzskata LIZDA priekšsēdētāja.
Savukārt 3. un 12. klases mācību slodzes samērojums patiesībai visdrīzāk gan atbilst. «Es kā divu bērnu mamma varu teikt, ka līdz 5. klasei mājās patiešām ir ļoti daudz visādu radošo darbu - jāpastāsta par ģimeni, jāuzzīmē savs kaķis un tā tālāk,» saka S. Titova. Lai gan šādi uzdevumi šķietami esot paveicami vieglāk, skolēns nogurst arī no tiem. Rīgas Skolēnu domes prezidents 12. klases skolnieks Jēkabs Juražs pauž, ka parasti katru nedēļu uzdod vēl mazāk par aptaujā minētajiem 12 mājasdarbiem. Taču to izpildīšana esot laikietilpīga. Tomēr J. Juražs par to nežēlojas, jo tas esot nepieciešams līmeņa noturēšanai.