Sana Hjuna Jana kolēģes Boseonas Kimas jaunākajam brālim ir divi dēli, kurus viņš negribēja pēc skolas sūtīt vēl uz privātajām izglītības iestādēm. Bet radās problēma - teju visi korejiešu skolēni tās apmeklē, un, ja kāds to nedara, viņam nav draugu. Tāpēc Kimas brālis piekāpies un nu sūta dēlus arī privātskolās, lai viņi tur iegūtu draugus.
Sans Hjuns Jans un Boseona Kima ir izglītības pētnieki Dienvidkorejas Izglītības un pētniecības informācijas dienestā, kuri pagājušajā nedēļā viesojās Latvijā seminārā par informācijas tehnoloģijām izglītībā. Viņu stāstītais ilustrē būtisku labus panākumus guvušās Dienvidkorejas izglītības sistēmas īpatnību - gluži vai atkarību no privātās apmācības.
Liela slodze
Dienvidkoreja ir visai stabili nostājusies starptautisko salīdzinošo izglītības pētījumu spicē. Piemēram, pēdējā OECD PISA lasītprasmes mērījumā nelielā Āzijas valsts bija otrā, atpaliekot tikai no Šanhajas. Arī korejieši apzinās izglītības nozīmi un min līdzīgus argumentus tiem, kādus Dienai jau minējuši turpat vien pasaules spicē esošie somi - esam maza valsts, mums nav bagātīgu dabas resursu, tāpēc ļoti būtisks resurss ir cilvēku prāti. Sans Hjuns Jans un Boseona Kima atgādina, ka pēc kara pagājušā gadsimta 50. gados Dienvidkoreja bija jābūvē teju no nekā. Nu tā kļuvusi par attīstītu valsti, un panākumu iemeslu korejieši izskaidro vienā vārdā - izglītība. Par to, ka valsts apzinās tās nozīmi, liecina kaut vai tas, cik daudz naudas izglītībā iegulda gan valsts, gan vecāki.
Par Dienvidkorejas pieredzes aizgūšanu Latvijas izglītības speciālisti nerunā, humānākas izglītības pieejas atbalstītājiem drīzāk varētu uzmesties pumpas, par to iedomājoties vien. Taču, salīdzinot Dienvidkorejas izglītības sistēmu, piemēram, ar Somiju, var iegūt uzskatāmu ainu, cik atšķirīgas sistēmas var gūt panākumus un cik ļoti veiksmīgie izglītības modeļi ir atkarīgi no dažādiem faktoriem, piemēram, kultūras. Abām valstīm ir kopīga iezīme - tās skolotāja profesijai cenšas piesaistīt pašus labākos jauniešus, kas ir populārs izskaidrojums pasaules labāko izglītības sistēmu panākumiem. Taču, ja Somija izceļas ar ļoti humānu izglītības sistēmu (ziemeļvalstī skolēni netiek pārslogoti, jo mācību stundu ir samērā maz, mājasdarbu tikpat kā nav), Dienvidkorejā ir gluži pretēji - mācību gads ir garš, skolēniem mācību slodze ļoti liela, jo pēc skolas viņi dodas uz privātskolām, kur nereti turpina mācīties līdz pat vēlam vakaram.
Dienvidkorejas izglītības eksperti Dienai stāsta, ka pamatskolā mācības sākoties ap pulksten astoņiem no rīta un ilgstot līdz pēcpusdienai. Dažviet vidusskolēniem skolas diena sākoties jau septiņos no rīta. Pēc tam, kad mācības publiskajās skolās beigušās, bērni dodoties uz privātskolām, un tādu Dienvidkorejā esot daudz. Sākumskolas skolēni no privātās apmācības atgriežoties ap sešiem vai septiņiem vakarā, bet pamatskolas un vidusskolas skolēni - tikai ap desmitiem.
Padarīšot cilvēcīgāku
Kāpēc korejieši tik ļoti aizrāvušies ar privāto izglītību? Iemesls ir konkurence jauniešu starpā. Korejas sākumskolās bērnus uzņem bez iestājeksāmeniem, bet turpmākajā izglītības procesā skolēni nobriest asai konkurences cīņai. Tai ir būtisks izskaidrojums - augstskolu iestājeksāmens. Pēc tā rezultātiem labākos jauniešus «nosmeļ» prestižākās universitātes, un viņiem visi ceļi ir vaļā. Pārējiem jāsamierinās ar iekļūšanu zemāka līmeņa augstskolās un krietni sliktākām karjeras iespējām. Dienvidkorejā iespēja iegūt labu darbu esot cieši saistīta ar to, cik prestiža universitāte absolvēta. Latvijas situācija, kad par ministru var kļūt arī cilvēks bez augstākās izglītības, Dienvidkorejā būtu kaut kas neiedomājams.
Iestājeksāmena augstā likme liek skolēniem un vecākiem fokusēties uz sacensību, un tieši tas ir iemesls, kāpēc korejieši tik daudz mācās. Sans Hjuns Jans Dienai pat min īpašu terminu korejiešu valodā, kā viņa valstī apzīmēts entuziasms izglītoties. Esot arī izpētīts, ka lielākā daļa vecāku bērnu izglītošanai velta vairāk nekā 30% no saviem ienākumiem. Lielākās izmaksas esot par privātstundām.
Šāda koncentrēšanās uz iestājeksāmenu mācību procesu ietekmē nebūt ne pozitīvākajā veidā. Sans Hjuns Jans norāda, ka vidusskolēni, tik ļoti koncentrējoties uz augstskolu iestājeksāmenu, izmanto faktu iegaumēšanā balstītu mācīšanās pieeju, kas nav mūsdienīga.
Vai Dienvidkoreja negrasās savu izglītības sistēmu padarīt cilvēciskāku? Boseona Kima stāsta, ka pagrieziens jau notiekot, jo mainoties iestāšanās kārtība universitātēs. Proti, kādreiz Dienvidkorejas universitātes atlasīja studentus reizi gadā, bet tagad - divas vai pat trīs reizes. Turklāt iepriekš jauniešiem bija jākārto vienāds iestājeksāmens, kas ietvēra visus galvenos mācību priekšmetus, bet tagad iestāšanās kārtība atšķirīgās programmās tiekot dažādota.
Virtuālā izglītība
Lielas pārmaiņas izglītībā korejieši saista ar jauno tehnoloģiju ienākšanu skolās. Jau tagad esot novērojams, ka virtuālā mājmācības sistēma, kas par brīvu pieejama visu valsts skolu skolēniem, ļauj mazināt plaisu starp tiem jauniešiem, kuru vecāki izmet kaudzēm naudas, lai atvases varētu skolot pie privātskolotājiem, un tiem, kuriem šādas iespējas nav. Šī sistēma ļauj pēc skolas turpināt izglītošanos virtuālā vidē, izmantojot multimediju saturu, un ir īpaši populāra laukos, kur skolēni nevar iegūt tādu privāto apmācību kā pilsētu bērni. Virtuālajā mājmācības sistēmā var reģistrēties ne tikai bērni, bet arī skolotāji, un līdz ar to «virtuālais skolotājs» var pārraudzīt un vadīt skolēnu mācīšanās procesu.
Nākamais pārmaiņu solis ir mācību satura pielāgošana mobilajām tehnoloģijām. Daudzi skolēni jau izmanto «gudrās ierīces» (piemēram, viedtelefonu, planšetdatoru), taču mācību satura pielāgošana notiek ar domu, ka pēc dažiem gadiem šo ierīču cenas kritīsies un teju katrs skolēns varēs tās iegādāties. Tagad Dienvidkorejas skolās joprojām izmantojot parastos datorus un tradicionālās grāmatas, bet saskaņā ar valdības stratēģiju 3-4 gados grāmatas būs pielāgotas digitālajam formātam. «Tad skolēniem vairs nebūs jānēsā līdzi grāmatas, viņi varēs mācību materiālus lasīt planšetdatorā,» stāsta Boseona Kima. Līdz tam laikam arī visas valsts skolas aprīkošot ar bezvadu internetu.
Jauno tehnoloģiju ienākšana mainīs arī skolotāju lomu. «Kad skolas vide pārcelsies uz mobilajām tehnoloģijām, skolotājs varēs kontrolēt katra skolēna darbību klasē. Viņš būs mācīšanās dizainers vai klases dizainers,» skaidro Sans Hjuns Jans. Skolotājam būšot jāmainās, lai palīdzētu skolēniem mācīšanās procesā, piemēram, kā atrast informāciju internetā.