Skolniece: Kādēļ vīri uzvalkos lemj jauniešu likteni, nepajautājot mums pašiem?

Lasot meitenes rakstīto asaras saskrēja acīs, bet paskatoties uz komentāriem radās kauns par tautiešu brutālo negatīvismu un niecīgo 21.gs. dvesmu dvēselē. Ir jādzīvo līdzi laikam, ir jāsaprot, ka metodes, kas bija aktuālas pirms piecdesmit gadiem, šodien vairs nestrādā, mēs varam no tām mācīties, bet mēs nevaram uz tām balstīt šī brīža izglītības sistēmu. Es noteikti piekrītu, ka ir nepieciešamas sistemātiskas zināšanas, bet tai pat laikā būtu lietderīgi jauniešiem mācīt arī loģisko domāšanu, sava viedokļa formulēšanu, patstāvību un radošumu, jo bez tā šodien tālu netiksi. Veiksmi visiem, kuri iet cauri izglītības sistēmai tieši šobrīd. Ceru, ka jums ir paveicies ar vismaz vienu labu skolotāju.

Nu nerakstija so rakstu 18 gadus veca vecaka masa... Tas ir pieaugusa (loti izglitota) cilveka reals skats uz notiekoso - reali notiekoso... Tas kas to rakstija "sez pietiekami augstu" bet vienu vai otru iemeslu del nedrikst atklat sevi (saimnieki nelauj)... Tada tik tiesam ir realitate, tacu saskatit to spej tikkai retais. Jauniesiem (internet generetion) tik tiesam biezi nav saprasanas kas notiek ar vinu dzivi un kur nu vel kas notiek apkart. Akademiska izglitiba ir zaudejusi savu jegu - jo labakus panakumus dzive gust nevis tie gudrakie bet tie kas spej saskkatit izdevibas un lielakoties ar tehniskam zinasanam tam ir maz sakara...

pilnīgi piekrītu raksta autorei. mums vajadzētu mācīties redzēt kopsakarības starp lietām un tās izmantot, kā arī pielietot loģiku un iztēli, nevis truli iezubrīt faktus un paļauties uz atmiņu (ja tā ir laba).

Riktīgi labi, Marut ! Diezgan spēcīgi un domāju, ka daudzi skolēni arī tev bez šaubām piekritīs, es to skaitā.

prasit skoleniem, ko vini grib, ir absurds. tadas lietas ir jalemj pieaugushajiem, "cilvekiem uzvalkos". Skatos uz saviem brala berniem - abi augushi viena un taja pasha gimene, tatad vienadi apstaklji, macas viena skola. Masa - centiga, aktiva, lasa, gramatas, macas, jau tagad zina, ko grib, utt. Bralis - ar lielam mokam un papildus stundam velkam vinu uz augshu, vieniga interese - datorspeles. Ne vins dzer, ne pipe, ne apkart dauzas, citadi zina jauks puika, bet - neinterese vinam macibas un basta. lasit gramatas - skaisti, bet ziniet, cik gramatas maksa (vini dzivo laukos, 1 vecaks bezdarbnieks ... )? un nu ir izaugusi interneta paaudze, kurai drukatajam tekstam ir pavisam cita nozime. nokachat interneta ir letak.

"Izgl.-kultūrā" pirms gadiem sešiem bija raksts 'Formālās izglītības spožums un posts" .Runa pašlaik par to pašu...

Pulicera prēmiju!

Lasīt vajag mācīties no 1.klases! Ja ne ātrāk... Padsmit gados ir par vēlu!

Malacie meitēns!

Zviedri tikko ir atvēruši pirmo eksperimentālo skolu, kas ir bez klasēm, kur dažādi vecumi mijiedarbojas, kur var mācīties individuāli, ja gribās (nolīst ērtā kaktiņā, lasīt grāmatas, rakstīt esejas vai pildīt skolas burtnīcas), vai grupā. Skolotājs ir pieejams kā padomdevējs, bet tikpat labi padomu var vaicāt klasesbiedriem vai vecākajiem skolēniem. Skolotājs un skolēni ir līdzvērtīgās attiecībās, jo izziņas procesā ieguvēji ir abi. Skolas interjers ir līdzīgs mūsdienam birojam - ērts, jautri krāsains un plašs, bez formāliem soliem un krēsliem. It kā pilnīgi nekā sarežģīta

Domāt jāiemāca līdz 4.klasei, lai tālāk to jau prastu paši, nevis tik ar Ctrl+C nodarbotos.

Traģiski ir ja nu jau skolā ir jāmāca kā domāt un atrast informāciju. Man bija tā lielā laime vidusskolas finišā tikt pie pārstrādātām izglītības programmām. Es jutos aizvainota, par cik stulbu tad mani uzskata, mācot to "domāšanas procesu" vai piešķirot to "individuālo pieeju", jo rezultātā mana līdzšinējā izglītošanās pieredze, kas aptvēra arī ieaudzinātu respektu pret informāciju, zināšanām un disciplīnu, regulāri apmeklējot nodarbības ne vien skolā, bet arī mākslas un mūzikas skolās, tika kvēpināta laukā. Un es palaidos! Saprotot, ka neko jaunu tā arī neuzzināšu, priekšmeti ar šo jauno mācīšanas veidu manu uzmanību un interesi tā arī neieguva, jo es jutos traki garlaikota. Skolu beidzu ar A un B līmeņiem kabatā, manā attieksmē neko nevar pārmest, jūtos vien zaudētāja iegūto zināšanu ziņā. Skolēni izlaižas, un tad b

Problēma numur viens ir tā ka pamatskolā nemāca kā domāt, kā pamatot savu domu - prasa uzreiz rakstīt sacerējumu, aprakstu, projektu. Kā lai tāds otr- vai trešklasnieks to prot? Skolotājs gan prot uzreiz atzīmes ielikt, bet pēc tam nekāda analīze, ko citreiz vajadzētu darīt savādāk, vai kā būtu labāk izteikties nenotiek. Kur nu - klasē 30 bērnu - nevar tak paspēt - un ka nav visiem, tad netiek nevienam. Tiem bērniem, kuru vecākiem ir laiks un varēšana sākumskolā pamatus savā bērnā (skolotāja vietā) ielikt, tiem ir vienkārši paveicies un uz to rēķina var vidējo statistikas rādītāju celt. Riebums pret latviešu valodas gramatiku rodas tad, kad katrs uzrakstītais vārds un teikums jāsāk ķidāt pa sastāvdaļām, locījumiem utt. Cik daudz mums ikdienā vajadzīgi Nominatīvi, Ģenitīvi, piedēkļi? Man tos pēc skolas beigšanas savajadzējās tikai tagad, kad bērns sāk šito mācīties. Un šis: "citiem ir vecāki, kas nodod tālāk visas savas zināšanas, tomēr tie, kas paļaujas tikai uz skolu (kā tam, vispār, vajadzētu būt, par cik tai tiek piešķirta tik ļoti liela vērtība un mēs tur pavadām 12 gadus), diezgan sāpīgi krīt" ir absolūti precīzi pateikts. Mans bērns mācās tikai 3.klasē un jau no 1.klases novēroju, ka pamatskolā ļoti bieži tiek atprasīts tas, kas reāli nemaz netiek pirms tam iemācīts.

Paldies, Maruta! Jums pietiek prāta pateikt to, ko ne katrs skolnieks spēj izprātot pats. Kaut kā jau pašiem skolniekiem jāsāk domāt un iesaistīties skolu programmas pārveidošanā. Vien šķiet, ka nebūs nemaz tik daudz tādu domājošu cilvēku kā Jūs. Varbūt gan es kļūdos. Par grāmatu lasīšanu - nupat arī savā blogā (www.lalksne.blogspot.com) ierakstīju pārdomas par grāmatu lasīšanu. Pati esmu kaismīga lasītāja jau no agras jo agras bērnības. Praktiski, tiklīdz iemācījos lasīt vēl pirmsskolas vecumā, sāku patērēt grāmatas lielos apjomos. Varu piekrist, ka grāmatu lasīšana (tiešām ne tikai "Krēslas" līmenī) ir labs ceļš uz zināšanām un izpratni vai vismaz spēju iedarbināt savu fantāziju.

"vispārīgi tautā "definējās" kā gudra meitene" un tālāk var nelasīt. skolā, kur ir jāapgūst milzums priekšmetu, kas "dzīvē nav vajadzīgi", ļoti lab attīsta uztveri, domāšanu, saprašanu, koncentrēšanās spēju un nepieciešamība aktru dienu iet uz skolu ļoti labi palīdz uzturēt intelektuālo tonusi - to skolēni sapratīs, ja vispār sapratīs, tad, kad strādās savu vienu, šauri specializēto darbu un pa gadam vien, pa gadam vien aizmirsīs visu, kas skolā mācīts. Zināšanas ir kapitāls, ko tērēt visu atlikušo mūžu (jo tad, kad sadzive būs jānodrošina pašam, nevis to darīs vecāki, tad, oi, kā vairs nebūs laika nekādus kursus vai hobijus ieviest..), tamdēļ ir jāņem pretī maksimāli daudz. Skolotāji ļoti reti kad ir dumi un nesaprotoši - regulāri tiem jāiziet kvalifikācijas krusi, jāapgūst jaunākās metodes u.tml., tāpat arī "zubrīšana no galvas" ir vajadziga lieta, jo 1. tā trenē atmiņu un spēju atcerēties lietas 2)ir nepieciešams apgūt elementāru faktu bāzi, lai "saprastu" lielās kopsakarības dzīvē u.tml. Tāpat ir dažādi bērni un dažadi skolotāji, līdz ar ko nekad nebūs tā, ka viens skolotājs patīk visiem, vai tieši pretēji - nepatīk nevienam, "simpātijas" saslēdzas un nesaslēdzas, tāpat arī mācību metodes nevienmēr bērniem var būt saprotamas tajā vecumā, kurā tie ir, taču klasiskā atskārsme "tomēr paldies skolotājai" nāk vēlāk. u.t.t., u.t.jp. vienu vārdu sakot - pavirša analīze, pārbāzta ar stereotipiem un klišejām. Ja nebūtu ieteikums pašiem lasīt vairāk grāmatu, varētu teikt, ka s*ds