Mūsdienu skolēni ir tehnoloģijas pārzinoša paaudze, kas tās ideāli prot izmantot savu ikdienas vajadzību apmierināšanai. Pirms 20 gadiem mēs mājasdarbus gājām pildīt cits pie cita mājās, tagad mūsu bērni dzīvo virtuālos burziņos. Kopā ar draugiem mēs lielākoties pļāpājām, nevis apzinīgi pildījām uzdevumus, un tieši tāpat dara arī XXI gadsimta tīņi. Viņiem ir tādas pašas intereses kā savulaik mums, tikai mainījušās socializēšanās formas - Facebook, draugiem.lv, Skype un Twitter aizstāj stundām garās telefonsarunas. Te der atcerēties, ka Platona Akadēmija (dibināta ap 387. g.p.m.ē.) tiek uzskatīta par sava veida sociālā tīkla pirmsākumu, kur pulcējās turīgi ļaudis, lai diskutētu un apmainītos zināšanām.
No rīta nonākot skolā, skolēns ir pavisam citā realitātē, proti, vidē, kurā pamatrīki ir tāfele, grāmata un burtnīca. No viņa tiek prasīts izlasīt un atcerēties, noklausīties un atstāstīt. Jā, mūsdienu skolēnam nav motivācijas mācīties, jo skola nepiedāvā tādu vidi, kurā viņam būtu interesanti atrasties, un tādus rīkus, ar kuriem viņš vēlētos darboties.
Valstij būtu jāsāk ar pamatu sakārtošanu - pedagogu izglītības programmām. Skolotājiem trūkst zināšanu par mūsdienu skolēnu psiholoģiju, kā arī par «burkānu» jeb metodēm, kas mācību procesu padarītu saistošāku. Tehnoloģijas ir viens no šādiem rīkiem, kam būtu jābūt pieejamam ikvienam. Tomēr tehnoloģijas - planšetdatorus, interaktīvās tāfeles, interaktīvos mācību materiālus, aplikācijas utt. utjpr. - ir jāmāk mērķtiecīgi izmantot. Zināšanas pieder skolotājam, tikai no viņa ir atkarīgs, kā un kas tiks iemācīts skolēniem, taču skolotājam ir jāpieņem, ka XXI gadsimta skolēnam tehnoloģijas ir ieliktas šūpulī rotaļlācīša vietā. Kāpēc 5. klasē mācīt PowerPoint prezentācijas (turklāt ir desmitiem aizraujošāku prezentāciju veidošanu programmu!), ja skolēns jau rediģē foto un YouTube ievieto ar draugiem uzņemtās filmiņas? Un otra galējība - kāpēc 2. klases skolēnam projektu nedēļas laikā jāiesniedz 10 A4 lapas datorrakstā? Ir jābūt līdzsvaram starp tradicionālo «grāmata un lekcija» un tehnoloģiju pielietojumu, jo tikai tā iespējams pilnvērtīgs mācību process.
Es saku «Paldies!» tiem skolotājiem, kuri spēj sabalansēt mūsdienu izglītības sistēmas standartizētās prasības ar XXI gadsimta skolēnu domāšanas un attīstības īpatnībām. Māka nav ierakstīt kārtības noteikumos, ka stundu laikā mobilos telefonus nevar izmantot. Māka ir atrast to brīdi un to uzdevumu, kad mobilā telefona funkcijas kļūst par zināšanu iegūšanas avotu. Nevis aizliegt un noliegt, bet uzdrošināties un mēģināt! Tik maz ir vajadzīgs, lai skola būtu tā vide, kurā visiem ir patīkami darboties...
* Apgāda Zvaigzne ABC Interaktīvo mācību materiālu izstrādes grupas vadītāja, divu skolēnu mamma