Mācījis ģeogrāfiju un vēsturi. Lai gan ģeogrāfiju apguvis kursos un pašmācības ceļā, daudz ceļojot un lasot literatūru, rajona ģeogrāfijas skolotāji novērtējuši viņu, ilgus gadus uzticot rajona Ģeogrāfijas skolotāju metodiskās apvienības vadīšanu.
Viņa kolēģi saka: «Būt par pedagogu un direktoru Rūtam bija dzīvesveids. Pirmo no rīta, pēdējo vakarpusē, bieži pat vēlās vakara stundās un brīvdienās viņu varēja sastapt skolā; vienmēr darbīgs, laipns, atsaucīgs, zinošs un ar milzīgu vēlēšanos savas zināšanas nodot nākamajai paaudzei - tāds bija un joprojām ir šis savaldīgais, nosvērtais cilvēks.»
Kad jautā bijušajiem absolventiem, arī manam tētim, kurš pedagogs visspilgtāk palicis atmiņā, atbilde skan: «Nu, protams, Rūts! Kā var aizmirst ģeogrāfiju un zināšanu pārbaudi pie kartes!» Un tā arī ir! Septītajā klasē, kad mums sāka mācīt ģeogrāfiju, sēdējām ģeogrāfijas stundās, mazliet sabijušies un apmulsuši, jo patiešām karte bija jāzina kārtīgi! Lai arī no sākuma visbiežāk sastopamā atzīme mūsu klasē bija vieninieki un divnieki, pēc tam bija arī, kā teiktu skolotājs: «Vieninieks. Tikai ar nullīti!» Lai arī lielākā daļa skolēnu vienmēr pie kartes gāja trīcēdami, taču skolotāja teiciens «karte jāzina kā vecmāmiņas dzimšanas diena» tika iegaumēts. Skolotājs Elmārs Rūts ir skolotājs ar lielo burtu, jo viņam patiešām ir daudz dzīves pieredzes, skaistu stāstu un smieklīgu teicienu.Dita Pētersone, Smiltenes Centra vidusskolas skolniece.