Somijas izglītības jomas pārstāvji norādīja, ka katra Somijas pašvaldība pati nosaka minimālo pieļaujamo bērnu skaitu skolā. Savulaik bijis noteikts, ka skolā jābūt vismaz 12 bērniem, kam drīkst algot tikai vienu skolotāju. Tagad mazākajās skolās strādā vismaz divi pedagogi, no kuriem viens māca bērnus līdz 6. klasei, bet otrs – līdz 8. klasei. Patlaban Somijā palikušas aptuveni 3000 pamatskolas, tātad aptuveni četras reizes vairāk nekā Latvijā. Somijā ir aptuveni pieci miljoni iedzīvotāju.
Sarunā pārstāvji pastāstīja, ka patlaban notiek reformas arī Somijas profesionālajā izglītībā, kā sekas arī var būt skolotāju atlaišana. Finansējuma trūkuma dēļ nolemts samazināt audzēkņu skaitu profesionālajās skolās.
Problēmas radot fakts, ka 42% vispārējās izglītības skolām nepieciešamā finansējuma pašvaldībām dod valsts, bet pārējā nauda vietējām varām jārod pašām. Likums nepieprasa, lai pašvaldība visu valsts doto naudu tiešām novirzītu izglītībai, to drīkst izlietot arī citām, pēc vietējās varas domām, aktuālākām vajadzībām. Pašvaldības gan šobrīd uzskata, ka ar valsts doto finansējumu noteiktos mērķus nemaz nav iespējams sasniegt, ziņo laikraksts. O. Lūkainens gan Latvijas Avīzei norāda, ka pēdējos gados valsts finansējums izglītībai nav ticis samazināts, taču pēdējos 15 gados tā samazinājusi savu ieguldījuma daļu, kas agrāk bijusi virs 50%.
Avīze ziņo - kaut arī salīdzinājumā ar Latvijas pedagogu algām somu skolotāju atalgojums šķiet ievērojams – piemēram, vidusskolas skolotājs mēnesī pelna vairāk par 4000 eiro, Somijā šīs algas nav lielas, bet gan vidējas. Bērnudārza audzinātāja alga ir pat zemāka par vidējo algu valstī, kas ir aptuveni 3500 eiro.
Kopumā Somijas skolās strādā ieceļotāji no 73 dažādām valstīm. Visvairāk skolotāju imigrantu nāk no Krievijas, seko Igaunija un Zviedrija. Protams, visi augstā līmenī ir iemācījušies somu valodu, vēsta Latvijas Avīze.