Vai mājturības stundās skolēni apgūst mūsdienu vajadzībām nepieciešamas iemaņas

Atceroties savas mājturības stundas, varu teikt, ka mēs bijām tikai ieguvēji. Toreiz likās majasdarbi krietni par daudz tieši mājturības stundām, bet ar šodienas saprašanu domāju,ka tas bija labi, jo tās bija pamatiemaņas dažādiem rokdarbiem un ēdienu gatavošanām. Protams ēdiena tapšanu vairāk iemācījos mājās no vecākiem un vecvecākiem. Manuprāt, ir vajadzīgas mājturības stundas arī mūsdienās, jo neskaitāmi bērni jau no "dzimšanas" izmanto datorus un tehnoloģijas...ar to gribēju pateikt, ka mājturības stundas gan iemāca praktiskas lietas, gan uz kādu laiciņu (izpildot mājas darbu,piemeram, tamborēt cepuri) atrauj no Twittera vai kādas spēlītes spēlēšanas internetā. Berns iegūst ko lietderīgu-ar rokām radītu lietu,kas noder sadzīvē!! Vēl gan gribēju piebilst, ka kolēģe pareizi izteicās par berna noslogotību. Tieši meitenēm papildus matemātikas un citiem priekšmetiem-jāšuj mājas priekšauti, jāada zeķes, bet zēni, savukārt, visu paveicot jau klasē un mājas darbi netiekot uzdoti!!Kā ir reāli nemāku teikt, bet pieļauju domu, ka ta varētu būt, jo 2000.gadā arī mēs meitenes bijām vairāk nodarbinatas.

gan zeni, gan meitenes kopā macījāmies piešūt pogas, lāpīt zeķi, veidot suvenīrcilvecinus, darināt grāmatu vācinus, vēlāk atkal visi kopa macījāmies par elektrību, visādiem vadiem, izolatoriem, gludekļa uzbūvi,elektriskās plītinas uzbūvi, ēst gatavošana arī bija kopā. Kaut kas varbūt bija ari atsevišķi, brunčus šuvām un priekšautus. Skolas malku kravām ,lielie puiši palīdzēja pie zāģēšanas pastāvīgi kopām apkārtni.

Šāda veida iemaņas ir derīgi iemācīties, vienīgi ne tādos apjomos. Kādēļ ir jātērē dzija, piemēram par uzadītu džemperi, ja meitene to nevilks? Varbūt labāk, lai mācās apadīt lelles, gan džemperus, gan zeķes, lai ada lellītēm, iemaņas būs, prakse arī, un nebūs tik daudz laika tam jāvelta. Nevisi ir tik pacietīgi, ka var sēdēt un dienām adīt. tāpēc arī lūdz mammas un omas palīgā...