Vai skolēnu dabiskās spējas skolā attīsta vai apslāpē? Aicinām diskutēt! / Diena

1. februāris, 2014, 22:38

lasītājs

l

Aizskartie jautājumi ir ārkārtīgi aktuāli, sen jau nobrieduši risināšanai. Tikai ar atbildēm uz uzstādītajiem jautājumiem ar Jā vai Nē nekas vēl nav pateikts. Ar skolotājas drosmīgo domu pietiek lai kritiski paskatītos uz esošo sistēmu, taču uzbūvēt citu, citādu sistēmu ir pavisam cits jautājums. Vajadzīgas nopietnas kvalificētas diskusijas gudru moderatoru vadībā. Visu uzrakstīt ir ilgs un mazproduktīvs darbs

Atbildēt
0
0

13. marts, 2013, 12:35

Arnis

A

Kädas speejas vai talantus var attiistiit skolotäji, kuru lieläkä dalja pashi ir mazattiistiiti? Piem.; Väcijä pasniedz Kjiimiju tik intersanti kä piedziivojumu vai detektiiv gabalu un tik pielietojami, ka katra mäjsaimniece virtuvee vai därzä var izmatot zinäshanas. Te nevajadziigu formulu kalshana...

Atbildēt
0
0

14. janvāris, 2013, 12:53

uz laukiem

u

diemžēl vidusmēra skolēns nespēj vēl pilnībā uzņemties atbildību par savu izglītību, bet dīvaini ir tas ka lauku vidusskolas klasēs aptuveni mācās no 13-19 audzēkņiem, diemžēl skolotāji ir pārguruši un nomocījušies. Tad, kad jautā lai paskaidro uzdevumu piem. matemātikā, tad atbild -kā var nesaprast! un tas arī viss, viens klasē no visiem 17 audzēkņiem spēj apgūt matemātiku, pārēji nekādi, ko lai dara ar šādiem skolēniem?! Mājturība manuprāt jau sen ir jāparskata, vai tas ko tur māca tiek līdz galam novests un vai vispār tas uz doto brīdi ir vajadzīgs. Manuprāt ir nepieciešams lai jaunajām dāmām iemācītu'kaut kādas pamatiemaņas, nevis likt noadīt zeķes, kuras tāpat neviens nenoada un mācās tad, kad tas ir nepieciešams.

Atbildēt
0
0

13. janvāris, 2013, 13:40

Matando los trolls

M

Var jau čīkstēt,, iespējams pilnīgi pamatoti, ka skola nesaredz talantus un tos neeaicina, BET, kas tad mainīsies pēc skolas? Visticamāk būs darbs, kas būs jādara neatkarīgi no tā , vai tas patīk vai nepatīk, kolēģi, kurus ne jau nu jūs pats izvēlēsieties, priekšnieki ar visādi var būt. SĀCIET PIERAST, johaidī!

Atbildēt
0
1

12. janvāris, 2013, 21:03

Visvairāk

V

skolēni apslāpē savus talantus paši ar sau slinkumu, nespēju un neprasmi strādāt, pārmērīgo vēlmi visu saņemt uzreiz un gatavu, pārmērīgo izklaides vēlmju dominanci! Bez sūra darba talanti neattūistās un meistari netop! Beidziet klausīties tajos garīgi slimajos psihologos un dzīvi analizēt neprotošajos pedagoģijas prātuļotājos! Darbs un tikai darbs ir ir visa pamatā!

Atbildēt
2
0

12. janvāris, 2013, 16:15

3773373

3

calis.lv/forums/tema/18200951-pati-vainiga/53/

Atbildēt
0
0

11. janvāris, 2013, 11:33

ig

i

Skolēnu dalīšana sekmju līmeņos ir apsveicams priekšlikums.Viss atkarīgs no pedagogu sagatavotības līmeņa šādam mācību procesa modelim .Svarīgi ,lai tie skolēni ,kuri neuzrāda tik labas sekmes ,saņemtu jo rūpīgu skolotāju palīdzību atrast savu interešu loku.

Atbildēt
0
0

10. janvāris, 2013, 18:48

Anita, mācību grāmatu autore

A

Jau sen tā vajadzēja darīt! Tagad vajag sākt ar nākošo mācību gadu!!! Būtu prieks visiem: gan skolotājiem, gan skolēniem!!!

Atbildēt
1
0

9. janvāris, 2013, 23:41

tautasdziesma

t

Kopumā rodās iespaids, ka vecāki paši savus bērnus īsti nepazīst, nemaz nerunājot par to, ka īsti nezina kā viņi skolā jūtās.... Es strādāju skolā un ar lielu interesi vēroju jauno paaudzi un arī diskutēju par viņiem interesantām tēmām... Jaunieši mācīties grib, bet interesanti, saprotami, jēgpilni... Saņemot atbildes uz jautājumu KĀPĒC man to vajag zināt... Bet to, ka viņi nebūt nevēlās dzīvot tādu dzīvi kādu pa lielam dzīvo viņu vecāki... vergojot korporācijām pa smieklīgu samaksu, tas ir skaidrs. Uzdodiet paši sev godīgu jautājumu- Vai es daru to, kas man no sirds patīk? vai es piepildu savu sapni? vai es pats esmu savas dzīves saimnieks? Bērni redz šo falšumu un tāpēc arī netaisās būvēt savu dzīvi uz šiem satrūdējušiem pamatiem...

Atbildēt
2
0

9. janvāris, 2013, 20:32

artūrs

a

Man šeit ir ko teikt- es atbalstu šādu modeli, Malacis, skolotāja. Tā vietā, lai ņemtos ar studiju vietu skaita samazināšanu augstskolās vai mistisku "skolu autonomiju", kapēc neieviest šādu modeli? Minēšu piemēru: Beļģijā sākumskolā ir standartizēta programma. Vidusskolā, savukārt, katrs veido savu stundu sarakstu pats. Piemēram, tu vari ņemt 3, 5 vai 7 matemātikas stundas nedēļā. Vari ņemt 2 vai 4 angļu valodas nedēļā utt. Tas, kas mani īsti Latvijas vidusskolu izglītībā neapmierina, ir tas, ka, piemēram, ja tev patīk ķīmija, tev (visdrīzāk) piesies arī uber augstu matemātiku (eksaktā klase) Pretēji, ja esi humanitārais, tev piesies kulturoloģiju. Man, piemēram, skolā negāja pie sirds matemātika, bet ķīmiju, bioloģiju un fiziku mācījos ar interesi. Esmu pārliecināts, ka neesmu tāds vienīgais/ Kapēc nevarētu uztaisīt piemēram padziļināto "valodu- ķīmijas" klasi? Šis komentārs ir pārkopēts no saistītā raksta. artūrs

Atbildēt
5
0

11. janvāris, 2013, 19:29

artūrs-Derglis

a

Paldies par izsvērtu komentāru! Turpinot diskusiju, uz to var paskatīties no dažādām pusēm: 1. Jā, matemātikas programma skolu līmenī patiešām nedod priekšstatu par matemātikas zināšanu saikni, vairāk gan par atsevišķām tēmām, kuras vēlāk skolēnam (studentam) ir grūti salikt visas loģiski salikt kopā, studējot, piemēram, fiziku. 2. Skolā un arī ar skolu saistītās mācību grāmatās vairāk jābūt praktiskai saiknei, jo var gadīties, ka skolēns (students) ir iekalis, piemēram visas ķīmiskās formulas no galvas, bet nemāk, piemēram, izveidot noteiktas koncentrācijas šķīdumu. Proti, trūkst praktiskā pielietojuma skaidrojuma: KĀ PRAKTISKI REALIZĒT TEORIJU, KO DARĪT, lai sasniegu noteiktu praktisku rezultātu. 3. Taču tajā pašā laikā šaubos, ka, esot vēlmei mācīties par ārstu, tev būs jāzin trigonometrija, matemātiskā analīze, rotācijas ķermeņi, ģeometriskie pārveidojumi vai kas tāds. Pamatzināšanas- noteikti, bet vidusskolā tev nav obligāti jābūt labam matemātikā, lai pēc tam studētu, piemēram, bioloģiju.

1
0

11. janvāris, 2013, 10:32

Derglis

D

Redzi, ja tu ar interesi mācies fiziku, ķīmiju, bioloģiju, tad ļoti ticams, ka kādu no minētajām jomām gribēsi mācīties arī tālāk. Un tad neiztiksi bez labām matemātikas zināšanām kā tādām; skolas kursā diemžēl neatspoguļojas vajadzība pēc tā matemātiskā aparāta šais zinātnēs, ja sāc apgut tās nopietni. Turklāt matemātika pati par sevi ir iespaidīgs domāšanas attīstīšanas instruments.

0
0

9. janvāris, 2013, 20:44

artūrs (turpinājums)

a

Atzīstot, ka šādu modeli nav viegli ieviest un tam vajadzīgs laiks, minēšu vienu padomu. Kapēc nevarētu, piemēram, septembra 1. nedēļu veltīt stundu plāna izveidei? Sak, aiziešu, aprunāšos ar skolotājiem, kāda ir programma 3 stundām matemātikai nedēļā, kāda 5 un kāda 7? Kuri ir atšķirības? Ko apgūšu papildus? Un tad, izejot no vēlmēm, izvēlas. Visos priekšmetos. Protams, tas ir ir komplekss pasākums. Es saprotu, ka šādas sistēmas ieviešana var prasīt pat vairāk nekā 10 gadus, jāmeklē skolotāji, daži jāpārkvalificē, neviens tā atvērtām rokām un no zila gaisa to nepieņems. Tas varētu būt reformu materiāls. Bet eksāmeniem 9. un 12. klasē noteikti ir jāpaliek. Arī pamatskolas standartam, manuprāt, ir jāpaliek nemainīgam. Tāpat piekrītu, ka lauku skolām ar šāda modeļa ieviešanu kaut vidusskolā varētu būt problēmas. Šis komentārs ar papildus piebildēm ir pārkopēts no saistītā raksta. artūrs

3
0

9. janvāris, 2013, 11:23

Mamma

M

Skolēnu dabiskās spējas skolā apslāpē!Man tomēr šķiet,ka bērnam uz skolu jāiet priecīgam ,ka iegūs kaut ko jaunu.Bet lielākai daļai skolotāju vai skolu,nezinu,galvenais lai sekot reitingiem,bet nevis tam,vai skolnieki vielu saprata.Un tā nostāja,es -skolotājs,tu-skolnieks,man šķiet bērni lielāko daļu savas dzīves pavada skolā un skolotājam jābūt draugam,neviss vienkārši skolotājam. Mēs mācamies,diemžēl,priekš skolas,nevis priekš dzīves.(Seneka Lūcijs Annejs)

Atbildēt
2
1

9. janvāris, 2013, 6:58

Senais

S

Var piekrist Ķīļa kungam, ka izglītības sistēma ir kardināli reformējama(vecākās paaudzes cilvēkiem, kas pavada pirmklasniekus uz skolu, liekas, ka atgriezušies bērnībā) , vien šķiet, ka viņa reformas ir visai virspusīgas.

Atbildēt
0
0

9. janvāris, 2013, 2:14

UNNN

U

tā ir izredzēto ģimnāziju un paraugvidusskolu iedomība. Mēģina parādīt,kajau 7klasēredz tos talantus:) Tikai kāpēc tik liela atskaitīšana un talantu vēdīšana? Vai ta paklupt var tikai ministri, bet bērni ne?

Atbildēt
1
0

9. janvāris, 2013, 9:38

Nu

N

no kuras vidusskolas tad bērniņš izmests, ka tāds sakrājies? Vai nav saprotams no sava šaurā plauktiņa, kāda jēga no tādām skoliņām?

1
0

9. janvāris, 2013, 1:55

Q

Uzskatu, ka ar 8. klasi jāievieš brīva priekšmetu izvēle, kopā ar vecākiem un pasniedzējiem. Jo vecāki zina, kas viņu bērnam patīk, padodas un var noderēt nākotnē. Protams priekšmetiem, kā matemātika un latviešu valoda, jāatstāj par obligātiem. Jo skolas tiešām apslāpē jauniešu talantus. Ne visi ir dziedātāji, ne visi sportisti utt... Jauniešiem ir grūti saprast to savu lauciņu, kur jūtās ērti un labi.... Varbūt tas ir veids, kā to mainīt. Protams tas ir tikai idejas līmenī. Nedomāju, ka Latvija būtu gatava tādām grandiozām reformām. Bet ar kādu skolu to varētu jau izmēģināt, tīri zinātnes vārdā.

Atbildēt
1
1

9. janvāris, 2013, 9:36

un ko tad

u

ja jauniesa vienīgais sapnis ir slinkot un darīt neko? Un viss cits ir apgrūtinājums? Tad arī izvēle - slinkot un sanemt par to diplomus? Izvēle var būt tikai no priekšmetu grupām vai virzieniem kā tagad moderni teikt, ne pavisam no visiem priekšmetiem

2
0

9. janvāris, 2013, 1:45

irina

i

japiekrit, skola daudz divaina, mums meita izcili piedalas un uzvar konkursos, bet muzika atzime uz liecibas 4

Atbildēt
0
1

Šodien

Vai skolēnu dabiskās spējas skolā attīsta vai apslāpē? Aicinām diskutēt!

Pievienot komentāru

55 komentāri