Kādēļ šāds ievads? Ļoti vienkārši. Pārlasot internetā pieejamos datus par bērnu fizisko stāvokli, stājas problēmām, rodas pilnīgi neapskaužama kopaina. Ik pa laikam tiek aktualizēts jautājums par to, ka mūsdienu bērni par maz kustas un uzturas svaigā gaisā. Un šeit mazāk ir runa par sporta interešu izglītībā iesaistītajiem, bet gan par «parastajiem» bērniem. Lūk, realitāte. Uz skolu jaunais cilvēks tiek aizvests ar auto, no skolas mājupceļš - ar sabiedrisko transportu. Nedēļā divas, labākajā gadījumā trīs sporta stundas skolā. Ko var paspēt 2x40 minūtēs? No attīstības viedokļa - minimāli.
Un tad rodas jautājums - kāda vispār jēga sporta stundai? Es apgalvoju, ka ir! Un liela jēga! Bet nešaubīgi primārais ir jēgpilna stundas pasniegšana, nevis formāls «paspēlēsim» princips. Vēl būtiskāk ir radīt bērnam vēlmi arvien vairāk sava brīvā laika vadīt sportiskās nodarbēs, nevis virtuālajā (neīstajā) pasaulē. Un, prasmīgi vadot sporta dzīvi skolā, to var panākt! Skolas uzdevums ir radīt apstākļus, lai arī tie bērni, kuriem sports nav interešu izglītība, būtu ieinteresēti piedalīties dažādās skolas sporta aktivitātēs. Manā skolā tādas ir vidēji 20 sacensības gadā. Turklāt sistēmā veidots sacensību cikls, kas pieskaņots mācību procesam. Un tas tiešām palīdz bērnus motivēt būt aktīviem. Turklāt visus - gan talantīgos, gan mazāk talantīgos. (Ieskatieties www.drabint.com!)
Ne mazāk svarīga loma ir ģimenes attieksmei pret sportu. Un šeit es nedomāju, ka būtiskākā ir tieši pašu vecāku spēja «pārlēkt latiņai», bet svarīgs ir viņu kopējais skats uz sportisko aktivitāšu vērtību cilvēka dzīvē. Pat kopīga sporta pārraides skatīšanās ar bērnu jau ir ceļš tuvāk reālām sporta aktivitātēm. Bērns bieži izvēlas atdarināt, un kādēļ viņam nesākt atdarināt kādu no TV redzētajiem sporta elkiem? Un kādēļ svētdienas rītā brokastu trekno pankūku vietā visai ģimenei neaiziet uz brikšņiem pārpilno mežu rīta pastaigā? Kādēļ neuzspēlēt paslēpes?
Būtiski panākt, lai sports atgriežas ikviena - pilsētā vai reģionā dzīvojoša bērna - ikdienā. Un nevis formāli, bet kā reāla ikdienas sastāvdaļa. Tas arī ļautu drošāk vērties nākotnē, skatoties uz nācijas kopējo veselību.
*Sporta skolotājs Drabešu internātpamatskolā, Gada sporta skolotājs Latvijā 2006