Janvārī parakstīji pilnvērtīgu līgumu ar Vašingtonas Wizards, kas nozīmē, ka vēl viens latvietis iekarojis NBA. Tam par godu iemalkoji kādu šampanieša glāzi?
Nē, nekādu svinību nebija. To, ka noslēgšu līgumu ar Wizards, uzzināju iepriekšējā dienā. Ilgtermiņa līgumu parakstīju pirms 12. janvāra spēles pret Jūtas Jazz. Atmiņā paliekošāka gan bija pirmā – divvirziena – līguma noslēgšana, jo līdz ar to kļuva skaidrs, ka debitēšu NBA. Turklāt tieši uz to spēli (18. decembrī pret Čikāgas Bulls – aut.) uz Vašingtonu atbrauca aģents Artūrs Kalnītis, klāt bija arī mana draudzene. Baigi forši. Tomēr nekādas svinības nerīkojām. Spēļu šajā līgā ir tik daudz, ka tādām lietām nav laika.
Šis līgums tieši finansiālajā ziņā noteikti ir arī ienesīgākais tavā līdzšinējā karjerā.
Tā sanāk, jā. Karjera man nav bijusi tik gara un par naudu nevienā brīdī vispār neesmu domājis. Nekad dzīvē nevienu piedāvājumu neesmu izvērtējis no finansiālās puses. Artūrs man jau sen iemācīja: kamēr esmu jauns, jāmeklē labākā izdevība tieši no sportiskās puses. Kur varēšu augt kā basketbolists, nevis kur saņemšu vairāk naudas. Vari pelnīt mazāku naudas karjeras sākumā, lai kļūtu par labāku spēlētāju, bet pēc tam to atpelnīt. Nauda man nekad nav bijusi prioritāte.
Tomēr tu jau zini, kā ir latviešiem, – mums patīk ieskatīties citu cilvēku maciņos. Cik reižu šis līgums ir ienesīgāks, ja salīdzinām ar kontraktu Gran Canaria?
Es pat precīzus ciparus nezinu. Šis līgums nav tas, kas man nodrošinās atlikušo dzīvi. Esmu parakstījis papīru, bet turpinu katru dienu trenēties un zinu, ka pēc pāris gadiem būs jācenšas dabūt labāku kontraktu. Protams, šī ir ļoti liela nauda, bet jūtu – ja turpināšu strādāt, varu noslēgt arī daudz lielākus līgumus.
Debiju NBA piedzīvoji 18. decembrī pret Čikāgu. Nedaudz jau ieskicēji piedzīvoto šajā mačā, bet kādas bija sajūtas, beidzot uzkāpjot uz pasaules basketbola Mekas parketa?
Zināju, ka piedalīšos šajā mačā, jo traumu dēļ Wizards bija palikuši tikai divi garie basketbolisti – es un Īans Mahinmi. Treneri mani gatavoja, un netiku izsaukts tikai tāpēc, lai pasēdētu uz soliņa. Līdz brīdim, kad uzkāpu uz laukuma, tas viss šķita kaut kas grandiozs un nereāls – tūlīt spēlēšu NBA un piepildīšu savu sapni. Visa spēles diena bija ļoti pacilāta. Ilgstoši biju satraucies un pirms mača ģērbtuvē centos sevi nomierināt. Galvā saliku punktus, uz kuriem man jākoncentrējas, bet pārējo noliku malā – tas man ļoti palīdz.
Vēl iesildīšanās laikā valdīja neliels satraukums, taču brīdī, kad sākās spēle un devos laukumā, nekas neatšķīrās no Eiropas.
Protams, apzinājos, kur esmu, bet neko vairāk par to nedomāju. Tiesa, nedaudz dīvaini, ka pirms tam ar komandu nebiju aizvadījis nevienu treniņu. Divvirzienu līgumu noslēdzu tieši pirms mača, tā ka nepaspēju aizvadīt nodarbības.
NBA tas noteikti nav tik traki kā Eiropā, kur komandām ir ļoti daudz kombināciju.
Tieši tā. Turklāt G līgas komandai Vašingtonas Capital City Go-Go ir daudz līdzīgu kombināciju un ideja tāda pati kā Wizards. Arī galvenais treneris [Raiens Ričmens] pirms tam bija Wizards asistents, tāpēc mana pāreja izvērtās diezgan viegla.
Labāku Ziemassvētku dāvanu droši vien grūti iedomāties.
Protams. Līdz NBA bijis tāls ceļš, un beidzot tas notika.
Ticēju, ka kādu dienu būšu NBA, bet, kā jau visiem, manī arī valdīja bailes par neizdošanos.
Kad uzkāpu uz parketa, sapratu, ka esmu klāt. Tomēr tagad jāturpina strādāt un ir pienācis laiks uzstādīt nākamos mērķus.
Pagājušajā vasarā arī piedzīvoji domu, ka tomēr varētu netikt līdz NBA?
Šādas bailes iekšēji bijušas visu laiku. Tomēr manī mājoja ticība. Visu pagājušo vasaru strādāju ar domu, ka šosezon spēlēšu NBA.
Pilnvērtīgu līgumu ar NBA komandu esi noslēdzis divarpus gadu pēc drafta. Kad tovasar runājām, biji nolēmis vēl nedoties otrpus okeānam un palikt Eiropā vismaz gadu.
Kad mani 2017. gadā draftēja, uzreiz sekoja sarunas ar Filadelfijas 76ers, ka palieku Eiropā vēl vienu gadu un tad tai pievienojos. Tomēr tas, kas notika Filadelfijā, ir ļoti garš stāsts. Nevēlos gan arī neko daudz par to komentēt, jo turienes notikumos neesmu pārāk iedziļinājies – nomainījās kluba vadība, tāpēc viss beidzās tā, kā beidzās. Šai situācijai gan piegāju viegli un nedomāju par to. Artūrs pateica, ka Filadelfijā laikam iespēju nebūs, un to pieņēmu. Viss nenotika vienas dienas laikā, bet uz to pamazām gāja. Visu iepriekšējo sezonu jau noskaņojos, ka 76ers ar mani līgumu, visticamāk, nenoslēgs. Līdz ar to nekāda šoka nebija.
Sākotnējais plāns paredzēja došanos uz NBA 2018. gada vasarā. Cik liels tobrīd bija izpirkums līgumam ar Gran Canaria?
Tik liels, ka man no savas kabatas nevajadzētu maksāt, visu varētu segt NBA komanda. (Maksimālais līguma izpirkuma limits NBA klubiem ir 800 000 dolāru – aut.)
Kāpēc 2018. gadā neizdevās iekarot NBA?
Viss sākās ar Filadelfijā notikušo skandālu, kad kluba prezidents Braiens Kolandželo izveidoja viltus kontus sociālajos tīklos, lai slavētu sevi un kritizētu basketbolistus. Viņu atlaida, bet vietā nāca citi cilvēki, kuri mani nezināja. Draftā mani izvēlējās viena cilvēku komanda, kamēr pēc gada vadībā bija jau cita. Viņi nevēlējās ar mani slēgt līgumu, turklāt bija jau panāktas vienošanās ar vairākiem citiem basketbolistiem. Visiem vietas nepietika, tāpēc no manis atteicās.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!