Jau šomēnes mūsu daiļslidotājs piedalīsies, kā pats atzīst, sezonas galvenajā startā – Eiropas čempionātā, kas notiks tepat netālu Lietuvas pilsētā Kauņā. Turēt īkšķus par Denisu klātienē ieradīsies arī daudzi Latvijas līdzjutēji, jo īpaši no viņa dzimtās Daugavpils. Kā nekā Latvijā sportistu uz slidām sacensībās izdodas redzēt reti, parasti tas notiek vienreiz gadā valsts čempionātā. Šī sezona mūsu sportistam nav bijusi īpaši spoža, pirmajos trijos starptautiskajos startos viņam nespējot pakāpties augstāk par septīto vietu, un arī punktu summa bijusi krietni mazāka nekā labākajās sezonās – 221 punkts. Tomēr decembrī pašu mājās sacensības Latvia Trophy, kas reizē bija arī nacionālais čempionāts, gan deva zināmu gandarījumu. It īpaši izvēles programma, kuras laikā Deniss pirmo reizi karjerā veica divus četrkāršāsalhova lēcienus. Viens gan bija neveiksmīgs, bet tik un tā summā sasniegti 255 punkti un pārliecinoša uzvara.
Kas tevi piesaistīja daiļslidošanai? Kad saprati, ka tas ir tavs sporta veids?
Tas nāca ar laiku. Vispār slidot sāku tāpēc, ka mani vienkārši uzlika ar slidām uz ledus, bet pamazām, jo vairāk uzzināju par daiļslidošanu, ka tas ir ne tikai sports, bet arī olimpiskā kustība un kultūra, tās vēsturi, tā kļuva par daļu no manis.
Savulaik tev bija reta iespēja vēl kā skolniekam piecus gadus trenēties Francijā. Kā tu tur nokļuvi un kāds bija šis posms?
Tā kā Latvijā tolaik nebija pilnvērtīgu iespēju trenēties daiļslidošanā, slidoju Parīzē. Lai varētu tur nokļūt, man ļoti palīdzēja skolā. Tur dzīvoju viens. Sporta dzīve prasa lielu disciplīnu, izturību, un visu apvienot klājās grūti. Bet man palīdzēja un mācību lietas varēju kārtot, kad tam bija laiks. Liela nozīme bija ģimenei, pie kuras Parīzē dzīvoju, jo mācībām tika veltīta liela vērība.
Cik gadu vecumā tev pateica, ka esi talantīgs, un kad pats noticēji, ka daiļslidošana būs tava dzīve?
Jā, es manīju, ka man ir kāds talants, kas nepieciešams, lai būtu labākais. Tomēr ļoti agri arī sapratu, ka vairāk tas ir darbs. Angļu valodā ir tāds labs vārds grind (smags un ilgstošs darbs). Tas ir tas, kas raksturo mani, nevis talants. Esmu augumā diezgan liels daiļslidotājs, man nav aerodinamisks ķermenis. Tomēr ļoti daudz strādāju, lielu uzmanību pievēršu tam, ko ēdu, cik daudz trenējos, kā pareizi stiprinu ķermeni, savu muskulatūru. Ar universitātes palīdzību es labāk saprotu, ko daru, un sporta karjeras laikā man ir iespēja to testēt. Vārdu "talants" man patīk dzirdēt šādi – tu izdarīsi kaut ko labāk nekā citi. 90% gadījumu tas atkarīgs no tā, cik daudz strādā, un tā, manuprāt, ir mana lielākā priekšrocība. To sapratu agri.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze janvāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!