Nereti dialogs starp klubu un izlašu turnīrus rīkojošajām organizācijām nav produktīvs. Tā rezultātā cietēji no pārslodzes ir tieši sportisti (un dažreiz arī treneri), nevis funkcionāri, kuri veido kalendārus. Pielejot vēl vairāk benzīna šai liesmai, jānorāda uz problēmām arī otrā frontē: ārpus izlasēm atstātie atlēti atsevišķos periodos var ciest no tā, ka nākas palikt bez pienācīgas spēļu vai sacensību prakses. Prakses trūkums būtībā šai sportistu kategorijai var kavēt progresu, vēl vairāk padziļinot plaisu starp eliti un pārējiem, – problēma, par kuru komercializācijā ierautie funkcionāri tik ļoti varbūt nerūpējas. Piedāvāju iziet pa slāņiem, kā veidojas sportistu pienākumu apjoms un kur parādās spraugas viņu tiesību ievērošanā.
ARODBIEDRĪBAS UN TIESĪBAS SPORTĀ
Pati par sevi sportistu arodbiedrība neko nedod, tā ir tikai nozares pārstāvju apvienība. ASV šādas arodbiedrības spēlē ļoti svarīgu lomu, savukārt Eiropā jautājums svārstās atkarībā no valsts un reģiona. Baltijas valstīs arodbiedrību kustība nav populāra, arī jebkuras to aktivitātes bijušas vājas vai pat ļoti vājas. ASV galvenokārt vēsturisku un juridisku apsvērumu dēļ pieņemts, ka lielajās profesionālajās līgās ir ietekmīgas spēlētāju asociācijas. Parasti šīs organizācijas pārstāv tikai konkrētās līgas spēlētājus sarunās ar līgas vadību. Pēc to nosaukumiem internetā viegli atrast informāciju par darbības niansēm. Šie nosaukumi ir visai banāli: pilns vai daļējs līgas nosaukums, papildināts ar burtiem PA jeb saīsinājumu no players association (NBA – NBPA, NHL – NHLPA, NFL – NFLPA, MLS – MLSPA, MLB – MLBPA). Šīs spēlētāju asociācijas ir tās, kas piedalās sarunās ar līgas vadību par kolektīvo līgumu noslēgšanu. Tomēr vai tām ir izdevies panākt vairāk brīva laika saviem sportistiem? Strīdīgs jautājums…
ATVAĻINĀJUMI ASV KOLEKTĪVAJOS LĪGUMOS
Jāatzīst, ka amerikāņu līgumos īsti nav tāda termina kā "atvaļinājums", lai gan pēc būtības atvaļinājumam pielīdzināmas tiesības tiek garantētas. Visās līgās spēlētājiem ir tiesības uz atpūtu starp sezonām. Kolektīvo līgumu sarunās strīdi biežāk var rasties par to, cik ilgam šim periodam jābūt un vai spēlētājiem atvaļinājuma laikā jāpiedalās treniņnometnēs vai citos pasākumos. Kopumā, lai gan atpūtas tiesības nav galvenais strīdus punkts ASV profesionālajā sportā, tas ir svarīgs jautājums, kas var izraisīt nesaskaņas starp spēlētājiem un klubiem. Spēlētāju veselība un labklājība ir svarīga un ir svarīgi, lai viņiem būtu pietiekami daudz laika atpūtai un atjaunošanās procesiem.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!