Palīdzēt sev aizmirst
Neveiksme ir nepatīkama, taču tā ir arī neatņemama sporta sastāvdaļa, it īpaši, ja esam nolēmuši tiekties uz ilgtermiņa mērķiem. Ja vēlaties būt labākais sportists, kāds vien varat būt, jums jāapgūst, kā ar neveiksmēm tikt galā. Agri vai vēlu, biežāk vai retāk ar tām saskaras visi sportisti. Regulāri trenēties, piekopt aktīvu dzīvesveidu, piedomāt par diētu, miega ritmu un visu pārējo, ko ietver aktīva un mērķtiecīga tiekšanās pēc sporta mērķiem – ne visiem ir viegli to izturēt ilgtermiņā. Un ja, šo visu izdarot, atdodot pēdējos spēkus un pūles, mērķis vēl nav sasniegts!? Lielai daļai sportistu to ir grūti pieņemt, pārstrādāt un aizmirst.
Šeit visbiežāk var novērot atšķirību starp labiem un izciliem sportistiem. Nevis tajā, cik bieži un vai vispār viņi saskaras ar neveiksmēm, bet gan kā viņi tās uztver, ko no tām iemācās un kā pēc iespējas ātrāk pārvar un atstāj tās pagātnē. Ilgstoša negativitāte par aizvadītajām sacensībām ar laiku kļūst par mentālo slogu vai ierobežojošu faktoru, kas neļauj parādīt savu labāko sniegumu. Protams, mēs visi apzināmies, ka atgādināt pagātnes neveiksmes nav veselīgi, bet tās var aizmirst, vienīgi veicot proaktīvus soļus. Neveiksmju aizmiršana nav tikai par neatcerēšanos. Tā balstīta uz apzinātu sportista izvēli. Atļaujot pagātnes kļūdām aizņemt prātu, visbiežāk nākas cīnīties pret diviem sāncenšiem vienlaikus – gan pret sacensību pretinieku, gan sevis izveidotajiem uzskatiem un iepriekš radīto negativitāti. Sportistam vajadzētu nākamās sacensības sagaidīt pozitīvā noskaņojumā, nevis pirmssacensību periodā kavēties atmiņās par iepriekšējām neveiksmēm.
Kļūdas, kuras novērst
Kā iemācīties pārvarēt neveiksmes un turpināt iet uz priekšu? Kā nodrošināt to, ka no kļūdām mācāmies un paņemam pieredzi, nevis pārdzīvojumus? Kā atrast sajūtu un mentālo stāvokli, kurā arī pēc vissliktākajām dienām nesagraut savu ticību mērķiem, pašapziņu un pārliecību? Apskatīsim piecas kļūdas, no kurām izvairīties pēc sliktām sacensībām.
1. Neveiksmju vai trūkumu nepieņemšana – ceļš cauri sporta karjerai bez apziņas, ka būs neveiksmīgas dienas, sacensības, kad nesanāks, kā vēlējies, un bez izpratnes, ka tev ir trūkumi, īpašības, ko nepieciešams uzlabot. Apzinies un atgādini sev, ka dažas sliktas sacensību dienas ir neizbēgamas, un nomierini prātu ar domu, ka neatkarīgi no sportiskā līmeņa visi var pieļaut kļūdas, aizvadīt neveiksmīgas sacensību dienas vai pat sezonas. Ja interesē vairāk, parocies interneta dziļumos un uzmeklē, kā slaveniem sportistiem gājis karjeras pirmsākumā. Būsi pārsteigts par daudzu veiksmīgu atlētu rezultātiem, pirms viņi kļuva par augsta līmeņa zvaigznēm.
2. Koncentrēšanās uz kļūdām. Slikts sniegums sacensībās var atstāt smagu iespaidu uz sportista mentālo sagatavotību, it īpaši ilgtermiņā, sākot apšaubīt savas spējas un izvirzītos mērķus. Jautājumi un domas par pagātnes kļūdām ir svarīgi, izvērtējot, pie kā jāpiestrādā. Tomēr šīs domas kļūst neproduktīvas un graujošas, ja tajās iedziļināmies par daudz. Kavēšanās pagātnē visbiežāk aizēno sportista fokusu un neļauj koncentrēties uz tagadni, kas sportā ir svarīgākā īpašība. Atrodi savu veidu, kā atpūsties pēc sliktām sacensībām, kaut uz pāris stundām vai dienām paej nost no sporta un atļauj sev darīt to, kas patīk, ļauj koncentrēties uz šīs darāmās lietas procesu. Var palīdzēt meditācija vai koncentrēšanās vingrinājumi, kas fokusu iestata «šeit un tagad».
3. Izolācija. Pēc neveiksmīgas sacensību dienas dažkārt kā labākais variants liekas izolēties no apkārtējās sabiedrības, treneriem, faniem un draugiem. Bieži vien sportisti šo formātu izvēlas, lai vienatnē apdomātu, kas noticis, kāpēc nesanāca. Tomēr svarīgi apzināties, ka stresa novēršanā un prieka izveidē svarīgs ir sociālais atbalsts.
Tas var palīdzēt:
- interpretēt neveiksmīgas dienas kā procesu un pieredzi;
- atgūt motivāciju;
- justies mīlētam un atbalstītam;
- saņemt padomu un atgriezenisko saiti. Saņemot atbalstu no apkārtējiem, aprunājoties ar treneriem un draugiem, bieži varam ātrāk atgriezties pozitīvā noskaņojumā, neieslīgstot sevis šaustīšanā un pašvērtējuma iedragāšanā.
4. Šaubas par sevi un negatīva iekšējā runa. Ja tomēr atgriežamies atpakaļ pagātnē un atceramies savas domas pēc neveiksmīgas sacensību dienas, tās, iespējams, bija šādas: "Vai es vispār jebkad sasniegšu savus mērķus?", "Laikam jāmet sports pie malas." Šo domu iespaidā, visticamāk, saņēmāt nevēlamas emocijas, pārliecības zudumu un ticības sev samazināšanos. Pēc zaudējuma vai neveiksmīgām sacensībām sportisti var ieslīgt negatīvās domās, tomēr var rīkoties arī gluži pretēji – pieņemt realitāti un turpināt iesākto ceļu, no šīs dienas paņemot tikai pieredzi un domas par konkrētajiem virzieniem, kuros jākļūst labākiem. Praktizējiet pozitīvu iekšēju runu, piefiksējiet, kuri vārdi vai teikumi liek justies labāk par sevi un negatīvām situācijām, un apzinieties, ka arī šīs domas ir pilnībā normāls process, kas bieži vien sportistiem ir svarīga izaugsmes sastāvdaļa. Galu galā sports ilgtermiņā prasa attīstību un sevis uzlabošanu. Bez kritiska izvērtējuma šis process notiek daudz lēnāk.
5. Negatīvi uzskati. Pēc neveiksmīgām sacensībām sportista pašvērtējums var saņemt skarbu emocionālo triecienu, ļaujot brīvu vaļu negatīviem uzskatiem par sevi un savu dalību sportā. Negatīvi uzskati var izskatīties šādi: "Es nekad nebūšu labs", "Es nekad neuzvarēšu", "Man nekad neveicas". Šie ir tikai daži no piemēriem, kas sliktās dienās nomāc sportistu domas. Negatīvie uzskati aizēno procesu un palīdz apšaubīt ilgtermiņa mērķi. Ir saprotams, kāpēc sportisti šīs domas izjūt, bet tās būtu vēlams aizstāt ar pozitīvāku noskaņu par sporta procesu un sistēmu kopumā. Drīzāk sakiet sev: "Ja šodien man nesanāca, tas nenozīmē, ka nesanāks nākamajā reizē", "Ja šodien nebiju pirmais, tas automātiski nenozīmē ka esmu zaudētājs."
Kļūdas atstāj vakardienā
Svarīgi apzināties, ka uzvarētājs vienmēr būs tikai viens, bet tas automātiski nenozīmē, ka visi pārējie dalībnieki ir zaudētāji. Sportojot, būvējot ceļu uz saviem mērķiem, katrs apzināti kontrolējam savu personisko ilgtermiņa mērķi. Neļaujam to ietekmēt apkārtējiem apstākļiem vai nekompetentiem cilvēkiem. Savā sportista karjerā esmu piedalījies apmēram 600 starptautiskās sacensībās. Nerēķinot precīzu statistiku, teikšu, ka vismaz trešdaļa no tām bija neveiksmīgas, man neparādot labāko sniegumu vai pat nefinišējot. Tomēr ilgtermiņā savu sportisko mērķi sasniedzu paša izvirzītajos augstumos! Ja vēlies parādīt savu labāko sniegumu šodien, tev nepieciešams pāršķirt lapu pagātnei. Lai turpinātu virzīties uz priekšu, pieļautās kļūdas iztēlojies kā piezīmi vakardienas avīzē. Aizver šo avīzes lapu un nākamo rakstu izveido pats.
Rakstu lasiet arī žurnāla Sporta Avīze oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!