Latvijas čempione futbolā RFS uzsākusi ceļojumu UEFA Eiropas līgas pamatsacensībās un šomēnes Daugavas stadionā uzņems Turcijas grandu Stambulas Galatasaray, kā arī Frankfurtē viesosies pie Bundeslīgas komandas Eintracht. Tas nozīmē, ka Rīgā varēsim vērot, piemēram, ilggadējo Milānas Inter un Parīzes Saint-Germain uzbrucēju Mauro Ikardi, kurš gan cīnās ar savainojumu, pat 28 vārtus Itālijas A sērijas sezonā iesitušo Drīsu Mertensu, arī ilgu laiku Chelsea sastāvā bijušo Mišī Bačuajī un vienu no šī brīža spilgtākajiem uzbrucējiem pasaulē Viktoru Osimenu, kurš A sērijas rezultatīvākais spēlētājs bija vien aizpagājušajā sezonā, bet viņam gan arī pašlaik ir trauma. To, kāda varētu būt ažiotāža uz RFS četrām mājas spēlēm, parāda publiski izskanējusī informācija, ka tirdzniecības pirmās nedēļas laikā tika pārdots apmēram 1000 abonementu. Noprotams, ka pārsvarā tie bijuši par lētāko pieejamo cenu – 120 eiro.
Latvijas līdzjutējiem patīk sekot Pasaules kausa, Eiropas čempionāta, UEFA Čempionu līgas, Anglijas Premjerlīgas spēlēm, līdz ar to, dzimtenē ierodoties lieliem klubiem un slaveniem futbolistiem, viņi ar lielu entuziasmu dodas tos raudzīt. Tomēr citos mirkļos daudzi no šiem pašiem līdzjutējiem stāstīs, ka Latvijā taču normāla kājbumba neeksistē. Par to šomēnes žurnālā asi raksta futbola žurnālists Edmunds Novickis, kurš pauž, ka Latvijā valda medaļu kults. Nevienam nav aizliegts priecāties par hokeja izlases desmito vietu starp 16 augstākās divīzijas komandām, bet paralēli nevajag nozākāt futbola rezultātus, jo futbols ir sporta karalis teju ikvienā pasaules valstī. Salīdzinājumam – Latvija spēlē vienā Nāciju līgas grupā ar Ziemeļmaķedoniju (2,0 miljoni iedzīvotāju) un Armēniju (2,9 miljoni), kurās abās futbols ir karalis. Ar kādām tiesībām kāds drīkst apgalvot, ka šīs pretinieces "nav nekas īpašs" Latvijas kontekstā, viņš jautā.
Ievadot nozīmīgo UEFA Eiropas līgas turnīru, kurā RFS centīsies Latvijas futbola skaistumu parādīt arī tādiem līdzjutējiem, kuri futbolu apmeklē vien reizēs, kad atbrauc kāda slavena izlase, klubs vai spēlētājs, tikāmies ar Latvijas čempiones galveno treneri Viktoru Morozu. Viņš savulaik kā futbolists pats ir spēlējis Eiropas līgas grupu turnīrā, izejot laukumā pret Londonas Fulham, Basel un AS Roma vienībām, bet RFS galvenā trenera amatā nokļuva pat zināmā veidā kuriozi – komandai pievienojās, lai būtu galvenā trenera Valda Dambrauska palīgs un iekrātu pieredzi, bet jau pēc diviem mēnešiem vēl pirms sezonas sākuma lietuviešu speciālists labprātīgi amatu atstāja. Tā nu viņa vietā stājās Morozs, kurš pašlaik tuvojas savas piektās sezonas beigām. Morozs uzsver, ka RFS rindās jaunu izaicinājumu nekad netrūkst, tāpēc garlaicīgi nav, tomēr viņš neplāno kā Alekss Fergusons vai Arsēns Vengers komandu trenēt 20 un vairāk gadu. "Man arī ir ambīcijas, es arī vēlos pārbaudīt sevi un pastrādāt nākamajā līmenī," saka pagājušā gada labākais treneris Latvijas futbolā, bet paralēli piebilst, ka šobrīd viņam nav aģenta un, ja meklēs pārmaiņas, tas, visticamāk, nebūs pēc šīs sezonas.
Ja, pateicoties RFS un Latvijas izlases sniegumam, nolemsiet dot iespēju arī vietējam futbolam, ņemiet vērā, ka Latvijas kausa finālspēle gaidāma 30. oktobrī, bet 10. novembrī, sezonas pēdējā Virslīgas kārtā, risināsies arī šī gada noslēdzošais galvaspilsētas derbijs, kurā RFS uzņems Riga spēlētājus. Šajā rudenī un ziemā gaidāms daudz aizraujoša futbola. Apģērbsimies silti!