Motivācija sportā ir svarīga, jo sportistam jāgrib smagi strādāt, neskatoties uz nogurumu, garlaicību, muskuļu sāpēm un vēlmi darīt citas ar sportu nesaistītas lietas. Motivācija ietekmēs visu, kas iespaido tavus sporta sniegumus: fizisko kondīciju, tehnisko un taktisko sagatavotību, psiholoģisko noturību un vispārējo dzīves veidu un ikdienu, iekļaujot miegu, diētu, skolas un mājas pienākumus, darbu, attiecības un vēl daudzus citus faktorus. Motivācija ir kā līdzstrādnieks, ko mēs nosacīti varam kontrolēt. Uzskaitīsim trīs galvenās lietas, kas ietekmē to, cik labi sportists ir spējīgs parādīt savu labāko sniegumu.
Sportista spējas. Tas iekļauj fiziskās, tehniskās, taktiskās un psiholoģiskās spējas. Lielākā daļa no šīm spējām bieži vien ir iedzimtas, tāpēc ne visas varam līdz galam kontrolēt.
Sacensību vide. Grūtības veicina un ietekmē sportista spēju noteikt un izvērtēt apkārtējās vides faktorus, piemēram, skatītājus, tiesnešus, laika apstākļus, izbraukuma spēles utt. Sportisti nevar kontrolēt nevienu no šiem apstākļiem, tikai veidu, kā viņi tos uztver un interpretē savā prātā.
Motivācija. Viens no retajiem faktoriem, ko var kontrolēt. Motivācija tieši ietekmē sasniegumus, ko sportists karjeras laikā izcīna. Ja tu esi ar augstu motivāciju uzlabot sniegumu, izmantosi visas iespējas, kas tev dotas, lai paaugstinātu fiziskos, tehniskos un psiholoģiskos rādītājus. Sevišķi svarīga ir motivācija pirmssacensību un sacensību posmā. Vienlīdzīgu apstākļu gadījumā bieži vien uzvarēs sportists, kurš ir vairāk gatavs iet cauri grūtībām, vairāk vēlas sasniegt savus mērķus un izcīnīt uzvaru.
Dzirnavas
Visiem sportistiem pienāk brīdis, kad tas, kas kādreiz treniņos vai sacensībās likās forši, vairs tāds nav. Šo brīdi varētu saukt par dzirnavām, kas rutīnā griežas un maļ vēlmi, gribasspēku, enerģiju un motivāciju turpināt līdzšinējo un darīt to vairāk, labāk, tālāk. Dzirnavas parasti sākas, kad sportists ilgstoši trenējies, attīstījis dažādas īpašības, bet saskāries ar negatīvām emocijām, iespējams, neveiksmīgām sacensībām. Liela daļa sportistu, sasniedzot šo brīdi, padodas, izvēlas neturpināt vai turpina ar būtiski zemāku gribasspēku un atdevi. Savukārt pašmotivēti atlēti kritiskajā mirklī turpina strādāt un gūst baudu no sajūtām, kuras sniedz šie apstākļi.
Daudzi sporta speciālisti min, ka sportistiem šīs sporta dzirnavas ir jāmīl. Tomēr, manuprāt, šādus apstākļus mīlēt ir grūti un, atskaitot dažus hipermotivētus sportistus, tas vairāk jāuztver kā izaicinājums un pārbaudījums. Kā daļa no procesa ceļā uz izvirzītajiem mērķiem. Visticamāk, ne vispatīkamākais sporta karjeras posms, bet, iespējams, progresu visvairāk izceļošais.
Pūles=mērķi?
Bieži vien, kad tiek runāts par sportistu mērķiem un vēlmi ieguldīt vienlīdz grūtu darbu šo mērķu sasniegšanai, tiek novērota plaisa. Plaisa pastāv starp lielajiem, ilgtermiņa, grūti sasniedzamajiem mērķiem un darbu, laiku, enerģiju, ko atlēti gatavi ieguldīt neatlaidīgai šo mērķu sasniegšanai. Viegli teikt, ka tu vēlies būt veiksmīgs sportists un sasniegt augstus mērķus. Daudz grūtāk ir to tiešām ar smagu un neatlaidīgu darbu paveikt. Ja šīs abas lietas nesakrīt, paliek divas izvēles iespējas – vai nu mazināt mērķus, ko vēlies sasniegt, vai pielikt daudz lielākas pūles. Izvēle ir katra paša rokās. Bet, ja esi tiešām motivēts savus mērķus sasniegt, es aicinu ieguldīt darbu, laiku un enerģiju, lai tos piepildītu.
Zemas motivācijas pazīmes:
- Samazināta vēlme trenēties tik daudz, cik nepieciešams.
- Samazināta piepūle treniņos un pirmssacensību posmā.
- Treniņu izlaišana vai vēlme neierasties uz tiem.
- Pūles, kas nesaskan ar sportista izvirzītajiem mērķiem.
Kā izveidot sasniegumu motivāciju
Koncentrējies uz ilgtermiņa mērķiem. Lai kļūtu par labāko "sevi", tev vajadzēs ieguldīt daudz laika un enerģijas. Un arī jāapzinās, ka pienāks laiki, kad motivāciju, lai turpinātu iesākto, būs grūti rast. Vienmēr, kad saskaries ar grūtībām, neapmierinošu sniegumu sacensībās, atceries par ilgtermiņa mērķiem, atceries, kāpēc esi uzsācis savu sporta ceļu un kas ir tas, ko vēlies panākt, redzēt un sasniegt šī izvēlētā ceļa galā. Iztēlojies, ko vēlies sasniegt un kādas sajūtas un lepnumu izjutīsi, kad noteiktais mērķis būs sasniegts! Šī metode novērsīs domas par diskomfortu un grūtībām, ar kurām saskaries ikdienā. It sevišķi brīžos, kad sports kļūst grūts!
Atrodi sev pareizo treniņu partneri. Dažkārt ir grūti visu laiku būt motivētam. Iespējams, būs vairākas dienas, kad nevēlēsies doties uz kārtējo treniņu. Lai arī cik ļoti piespied pats sevi, iespēja trenēties kopā ar citu var sniegt abpusēji motivējošu un attīstošu efektu. Tas cilvēks var būt tavs treneris, individuālais treneris vai vecāks. Tomēr viens no labākajiem treniņu partneriem var būt kāds sportists, kurš ir vienlīdz labi sagatavots un ar līdzīgiem mērķiem, līdzīgu vēlmi sasniegt rezultātus un iet cauri katrā treniņā esošajām grūtībām. Ir liela iespēja, ka arī dienās, kad tava iekšējā motivācijas izjūta nebūs augstā līmenī, tu tāpat centīsies parādīt savu labāko sniegumu, jo treniņu partneris to gaidīs. Un tas būs abpusēji.
Koncentrējies uz savu lielāko sāncensi. Šī metode palīdz savu fizisko, taktisko un psiholoģisko sniegumu nepārtraukti salīdzināt ar sāncenšiem. Pieliec viņa bildi pie sienas, uzraksti viņa vārdu uz sporta somas vai ieliec viņa bildi savā telefonā, kur redzi to ik dienu. Pajautā sev: "Vai es trenējos un ieguldu tikpat daudz pūļu, cik viņš?" Atceries, tikai vislabākais sniegums un vislielākās pūles treniņos dos iespēju apsteigt tavu vislielāko sāncensi!
Motivējošas norādes. Liela daļa no motivācijas uzturēšanas saistīta ar tavu spēju radīt pozitīvas emocijas. Veids, kā uzturēt šo pozitīvo sajūtu smago treniņu laikā, var būt arī ar iedvesmojošām frāzēm vai fotogrāfijām. Ja saskaries ar tev saistošiem citātiem vai bildēm, novietoto tos tur, kur redzēsi ik dienu. Piemēram, guļamistabā, sporta skapītī vai telefona ekrānā. Vēro tos regulāri un ļauj sev sajust emocijas, ar kurām saskaries, kad šīs lietas redzi. Šie atgādinājumi un emocijas, kas ar tiem saistās, palīdzēs iedvesmoties un rast motivāciju trenēties vairāk un apņēmīgāk, lai sasniegtu savus mērķus.
Izvirzi mērķus. Svarīgi izvirzīt skaidri saskatāmus, izmērāmus un sasniedzamus mērķus, paralēli veidojot plānu, kā tos sasniegt. Sajūta, kad redzi, ka izvirzītie mērķi nāk tuvāk un daži no tiem jau ir sasniegti, palīdzēs sevi motivēt tālāk veicamajam darbam ceļā uz lielākiem nākotnes mērķiem. Šis mirklis tev palīdzēs novērtēt savu paveikto darbu un dos pārliecību, pašapziņu un motivāciju darīt tālāk.
Ikdienas jautājumi. Katru dienu uzdod sev divus jautājumus. Kad piecelies no rīta, jautā: "Ko es šodien varu izdarīt, lai kļūtu par iespējami labāku sportistu?" Savukārt, pirms dodies gulēt: "Vai es šodien izdarīju maksimālo, ko varu, lai kļūtu par iespējami labāko sportistu?" Abi šie jautājumi tev katru dienu atgādinās par mērķi un izaicinās tevi darīt visu iespējamo, lai attīstītos un kļūtu par labāko "sevi".
Motivācijas atslēga. Visas iepriekš aprakstītās metodes darbojas veiksmīgi, ja pareizi un regulāri tās integrējam ikdienas sagatavotībā. Tomēr motivācijai pirmām kārtām jānāk no paša sportista. Sportistam vienkārši jāvēlas nodarboties ar savu sporta veidu, jāvēlas un jābūt gatavam iet cauri grūtībām, jānosaka skaidrs mērķis, ko viņš vēlas sasniegt. Un visa pamatā tas ir jāgrib. Tas vienkārši ir ļoti, ļoti jāgrib.