Kaut arī šādu apvienotu sacensību viens no galvenajiem rašanās iemesliem bija Latvijas Volejbola federācijas valdes locekļa un Latvijas Basketbola līgu direktora ilggadēja personiska draudzība, tas rāda priekšzīmi arī citiem. Kā Sporta Avīzei saka idejas autors Kārlis Volodins, šis ir viens no piemēriem, kad laba savstarpēja sporta veidu draudzība un vienotība dod iespēju sportam sevi izcelt saulītē. Un viņam ir jāpiekrīt – laikos, kad sponsorus ne vienmēr ir viegli atrast, inovatīvu ideju ieviešana var būt viens no veidiem, kā panākt atbalstītāju interesi un, protams, gluži vienkārši uzlabot sporta imidžu sabiedrībā.
Par sponsoru atbalstu sportā šomēnes plaši runājam arī ar jauno Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītāju Aleksandru Samoilovu. Viņš sponsoru nozīmīgumu apzinājies jau no savas karjeras pirmsākumiem un pie tā nepārtraukti strādājis, līdz ar to gados, kad sliktāku sportisko sasniegumu dēļ sarucis valsts atbalsts, krīzi nav jutis. Tomēr daudzi sportisti to nesaprot pat mūsdienu sociālo tīklu laikmetā. "Uzskatu, ka sports Latvijā ir pietiekami labi atbalstīts," daudzu ausīm nepatīkamu viedokli pauž Samoilovs, kurš visā karjeras laikā veidoja un stiprināja savu atbalstītāju loku. "Man ir bijušas sarunas ar sportistiem, kurās prasu: jums bija labs sponsors, ir sportiskie rezultāti, kāpēc vairs nesadarbojaties? Uz to man atbild: ai, viņi gribēja, lai mēs tur uz fotosesiju atnākam, lai mēs sociālajos tīklos liekam kaut kādus video, bišķiņ par daudz tā visa, tāpēc atteicāmies."
Par to, ka veidot savu tēlu ir svarīgi, karjeras gaitā sapratis arī otrs mūsu intervijas varonis – viens no šī brīža labākajiem Latvijas futbolistiem Andrejs Cigaņiks. Viņa karjera ritējusi pa kalniem un lejām, bet pēdējos gados futbolists beidzot ir uzkāpis uz augšupejošas līknes. Šajā vasarā aizsargs, būdams stabils Polijas kluba Lodzas Widzew pamatsastāva spēlētājs, pašam negaidīti pārgāja uz Šveices vienību Luzern, kur turpina spēlēt bez maiņām, turklāt arī komanda jauno sezonu iesākusi veiksmīgi. "Es būtu ļoti priecīgs, ja Šveicē būtu varējis nokļūt 20 gados, bet tolaik man kaut kas nesanāca. Nospēlēšu 1–2 labas sezonas tagad, būšu 29 gadus vecs, ticu, ka vēl nākamo soli varēšu veikt. Es tam ticu un pie tā strādāšu," spēlētājs ir apņēmības pilns, pierādot sevi, spert vēl kādu soli uz augšu.
Viņa pārstāvētā Latvijas izlase šomēnes sāks jauno Nāciju līgas ciklu, viesojoties pie Armēnijas un Skonto stadionā uzņemot Fēru salas. Pats Andrejs gan secina, ka valstsvienībai jaunā galvenā trenera Paolo Nikolato vadībā vajag vēl nedaudz laika, tāpēc cerību pilis pagaidām nebūvē. "Ar šo treneri sākam spēlēt futbolu. Vismaz cenšamies to darīt. Sākumā mums daudz kas nesanāk, bet ar maziem solīšiem progresējam," stāsta futbolists, sakot, ka pagaidām aizvadītas vien četras spēles un tas ir par maz. "Mums izlasei ir WhatsApp grupa un pēc Baltijas kausa Nikolato tur atsūtīja, ka tagad mums ir gaidāms svarīgākais posms. Lai tajā klātos labi, jāstrādā visiem kopā."
Daudzos sporta veidos sākas vai pavisam drīz sāksies jaunā sezona. Lai tā Latvijas atlētiem izdodas sekmīga, gūstot panākumus un nostiprinot sporta lomu un nozīmi mūsu sabiedrībā!