Gunta, spītējot pirmā puslaika beigās gūtam sāpīgam kājas muskuļa sasitumam, spēles gaitā sakrāja 20 punktus, 12 atlēkušās bumbas, kā arī atdeva trīs rezultatīvas piespēles un tikpat reižu pārķēra bumbu. Viņa realizēja arī vairākus tālmetienus brīžos, kad izšķīrās, kurai no komandām piederēs spēles iniciatīva. “Sākumā bija iekšā maziņš stresiņš, jo bija sajūta – vajag uzvarēt. Tāpēc arī kājas mazliet neklausīja metienos, un precizitāte nebija augsta. Toties laba mums bija aizsardzība. Spēlējām agresīvi. Svarīgi bija savākt atlēkušās bumbas, jo tās nodrošināja mums ātru pāreju uzbrukumā, kā arī otrās iespējas pēc pašu netrāpītajiem metieniem,” Gunta atklāja panākuma stūrakmeņus – pārliecinoši uzvarēto cīņu zem groza (41 pret 29 atlēkušajām), kā arī aizsardzību, kas komandu noturēja spēlē gan visas spēles garumā, gan veicināja izšķirošo vienpadsmit punktu izrāvienu galotnē.
TTT Rīga uz Novosibirsku lidoja aptuveni desmit stundas, turklāt vēl izlidošanas dienas naktī komanda tikai bija ielidojusi Rīgā no Polijas, kur notika Austrumeiropas Sieviešu Basketbola līgas posms. Spēles rītā komanda aizvadīja treniņu, kamēr Latvijā vēl bija pusseši no rīta. “Jā [gari novelk – aut.], viss kopā. Nemeklēju attaisnojumus, bet bija grūti. Ļoti labi, ka varējām sakoncentrēties un nospēlēt tā, kā vajag,” sacīja spēlētāja.
Par sasisto kājas muskuli Gunta nebēdā, lai gan spēles laikā komandas fizioterapeite to katrā pauzītē aktīvi masēja: “Būs labi. Baigi pa “stīvo” iesita. Šādās situācijās ir jākoncentrējas uz mērķi, lai izdarītu nepieciešamo, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem. Vieglāk vai grūtāk, bet rezultāts ir jāpanāk.”